| |
[9. Mar 2005|17:16] |
| [ | Mūzika |
| | Roland Burn - Detuned | ] |
Man patīk upurim pielavīties no muguras. Ar acīm noglāstīt viņa skaustu, ar skatienu sabužināt matus, iztaustīt mugurkaulu.
Man patīk ieelpot viņa smaržu vēl pirms viņš apjauš manu klātbūtni. Man patīk izjust, kā šī smarža izmainās apskaidrības mirklī. Mirklī, kad mani nagi skar upura ādu. Enerģija no nagiem pāriet uz ādu, un āda turpina kustību līdz brīdim, kad ir maksimāli nospriegota. Apskaidrības mirklis. Audi atdalās viens no otra, nagi iegrimst miesā. Impulsi ceļo pa nerviem.
Tu zināji, cik ātri var nosvīst? Iekožoties kaklā uzreiz var sajust, kā vēsie sviedri sajaucas ar ādas ķeskām un asinīm. Neciešu sāļu garšu mutē. Parasti pēc tam pāris minūtes paskaloju muti ar ūdeni.
Man patīk upurim pielavīties no muguras. Gļēvums. |
|
|
| Comments: |
Jā gan, bezpalīdzība uzbudina. Man patīk lavītes, slēpties ēnās un būt par plēsoņu. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}