princese_putns

es tagad ņemu talkā savus pirxtus, lai bīdītu textu :) skan diezgan amizanti :D bet tāda nu ir tā mūsdienu pasaulīte - jocīga.
arī es.
arī es esmu freaks :) arī es bieži vēlos aizbēgt no savām domām, no tukšuma, kas sāpīgi, pat smacējoši plēš manas plaušās un aprij visu labo, kas pagadās ceļā. arī es lūdzu, lai mani atpestī no pašas mazohistiskajām mocībām, no tām fantāzijas pabirām, kas rodas manā galvā [ne no šā, ne no tā] un ar laiku sāk kontrolēt manu dzīvi, liekot darīt stulbības. BAILES. arī es vēlos normālu dzīvi [lai kas tas arī būtu (?)], bez baiļu sajūtas. bez bailēm par rītdienu. bez šaubām, kas kā uzticamas pavadones, nekad mani neatstāj. tās uz mūžu man pielīmētas ar visstiprāko superlīmi. [tā tam jābūt!]
es vēlētos tev uzticēties. Tev. jo tas, ka es uzticos tikai dažiem [!!] cilvēkiem man ir par maz. es gribu ticēt, ka tieši tu mani nepievilsi. ka tieši tu neuzgriezīsi muguru, tikai tāpēc, ka esmu pasmējusies nevietā. netīšām izspļāvusi kādu rupeklību par to, ko labāk vajadzēja noklusēt, jo [piedod, bet] es nezinu, kur ir tā robeža, kad man pašai sev jāpasaka stop(!) un jācenšas neielaist visu vēl lielākos mēslos.
re, citi domā par nākotni, bet mani māc bažas. tā tuvojas par strauju. es tai neesmu vēl gatava. bet tā atnāx. neprasot izjaux manu (nu jau) ierasto dienas ritmu. un es [iespējams] sabrukšu. man bail. =(

es jūtu, ka tā jau ir sākusies - atkarība. galvenais, ka apzinos to, bet nespēju (nezinu) kā ar to cīnīties. [jautāsi, kāda jēga cīnīties? padodies tai! ;)] bet ar to es arī pateiktu - viss! - es esmu bezpalīdzīgs menekens.. dari ar mani ko gribi, jo tagad es esmu tavs paklausīgais klēpju sunīc. un tas atkal un atkal grauj manu pašlepnumu. es tač galu galā neesmu radusi, ka mani izrīko [!] - vienmēr daru tikai unvienīgi to, ko sirds liek! [protams, tu man neko nespied darīt - par to tev paldies!.] bet es neesmu pārliecināta par tavām jūtām, jo tava mūžīgā noslēpumainība, jūtu savaldība.. ("nebūtu interesanti, ja es tev tagad visu uzreiz pateiktu (..)") reizē vilini un tajā pat laikā atbaidi. es pat nezinu, vai tev tā pa īstam patīku, jo tu man to esi teicis tikai vienreiz, caur sms. :( un tas bija sen.. pašā sākumā. nu, kas tad tur tik drausmīgs, ja vēlos iepazīties ar taviem draugiem?? es vnk gribu būt droša, ka esmu iestarpinājusies arī tavā dzīvē, jo pagaidām tu pamazām esi iegrauzies manējā, jo es tev to esmu ļāvusi. [varbūt pārāk strauji :(] heh, re, fixā meitene sāk pamazām aprauties!!! [manējos draugus tač tu jau zini!] bet no savējiem tu turi mani distancē. tāpat kā vix un es pat zinu kāpēc - tu neesi pārliecināts par mani! neesi pārliecināts pats par sevi! bet KĀPĒC?? es staigāju pa trauslu ledu, ja izdarīšu ko nepareizi, tad ielūzīšu un cik nu zinu tevi, tu nesniegsi roku, lai es tiktu krastā. varbūt pametīsi virvi [pa gabalu], bet tikai aiz cieņas. pēc manas izdarītās kļūdas tu vnk aiziesi un vairs neatskatīsies, jo tu nemēdz cīnīties. es palikšu viena krastā un iespējams man sals. iekšā viss izkaltīs un sabrux. tici, ka man ir bail. bail tevi pazaudēt. bail atkal sabrukt.

tagad sanāk tā, ka es lūdzu tevi, lai tu mani nepamet. tad kāpēc es savu šaubu dēļ daru visu pretēji. nevis klusēju, bet ceļu brēku pilnīgi nevietā. jau tagad, kad naw pat iemesla [tā īsti], lai būtu pamts uztraukumam. sviests. redz, ko ar cilvēku dara pārlieku liela piesardzība :)