ikdienas pieraksti

brīvdienu rīti tam ir kā radīti, lai nesteidzīgi malkotu kafiju un ceptu dīvainas formas pankūkas. lai kā censtos, regulāras formas nepadodās, bet kruzuļi, cakas un caurumi - tie gan.

vakar jaukie puiši ievilka mājās internetu, lai turpmāk slinkākos rītos un pie galējas nepieciešamības varu izmantot lielisko frāzi "es šodien pastrādāšu no mājām".

un vakar, vakar es atklāju lielisko "čuja" spēku, ir jāklausa, lai arī cik neloģiski un nepamatoti šķistu. un jūtu, ka paliek arvien spēcīgāka šī spēja sajust. mamma saka, ka vēderbalss.

un divpatsmitajā dienā tapa ūdens

visas tehniskās lietas priekš manis ir īstākās zobu sāpes. lai arī jau vairāk kā trīs gadus mitinos salīdzinoši tehniskā darba vietā, situācijās, kad jāsaslēdz kompis ar projektoru un, pasarg dies, tumbām, esmu gatava iet uz kapiem apsegties un izlikties par beigtu.

konsultatīvie zvani kolēģiem tikai šo izmisumu padara milzonīgāku, jo termini, kas sarunā tiek minēti, mani padara pilnīgi stīvu un visas atlikušās lōģikas kripatiņas momentāli paceļ balto karogu un padodās.

gara slinkuma diena. lai arī ir tikai pus-trīs, nedaru neko. pat sāku spēlēt spēlītes darbā.
baigi grūti saņemties iziet ārā, jo tur, protams, bezbožna auksti.
joprojām gaidu zvanu no santehniķa.

ir dilemma un nesapratne, kā dzīvot tālāk.
laikam jau vien ar maziem solīšiem un milzu pacietību.

sapņi sāk mani biedēt. šonakt precējos.
visu savu apzinīgo mūžu esmu skandinājusi, ka patiešām nekad neprecēšos, jo šim pasākumam tā arī neesmu spējusi saskatīt jēgu, taču tagad blaukš! un kāzas sapnī. un nenormāli glīta kleita, kurpītes un viss, kā pienākas.
traks taču šitā var palikt. pilnmēness, vai?

a) bučojos ar labu draugu, vēl tagad atceros kur un kā;
b) tarkšķot iekāpu upē, pārsteigta par iznākumu, attapos un izlāčoju ārā;
c) biedri aizrautīgi uzjautrinājās, ka tas jau tik ļoti tipiski man;
d) Cēsis apgriezu kājām gaisā, pilnīgi nereālā ģeogrāfijā.

pamostoties ij mulsu, ij ķiķināju, ij atskārtu, ka neatbildēts zvans no britānijas.

šodien cīnos ar nepatiku zvanīt pus-zināmiem/ nezināmiem cilvēkiem, kādu brīdi likās, ka esmu tam tikusi pāri, bet še - kā liste uz lapiņas paliek garāka, tā zināmais riebums atkal atpakaļ.

visu nakti gulēju traki nemierīgi, ik pēc brīža satraukti mostoties, vai tik santehniķis jau nav atnācis. iemesls pagalam vienkāršs - meistars solījās nākt ap 8 no rīta, kas princesei ir absolūti neierasts agrums. taču pat nakts vidū, ar izbīli pieraušoties sēdus, mierināju sevi - ja modinātājs vēl nav zvanījis un ārā vēl piķa melna tumsa, tātad 8 vēl nav un aizgulējusies neesmu.

tas nekas, ka meistars nenāca ne 8os, ne pat 9os, kad brīdi pirms 10tiem zvanīju, otrā galā tik ierastā satraukumu & darīšanu simulējošā tonī onka dievojās, ka situācija tiek kontrolēta un svēti nosolījās zvanīt, ja mana klātbūtne būtu nepieciešama.

vēl šajās brīvdienās atskārtu, ka esmu sasodīti garlaicīgs cilvēks, jo patiesībā ir tikai viena lieta, kas mani bezbožna interesē. nav par ko runāt. mēģināšu laboties un izplest savus apvāršņus.

sestdiena tika pavadīta ibīša un balzāma skavās, savukārt, svētdiena pienāca ar smagu rītu (likumsakarīgi), ūdens pazušanu un pilnīgu dārzenīgumu.

lai arī salidojums bija dikti jauks, princesi aizvizināja mājup samērā laicīgi. tas tomēr netraucēja pazaudēt ij gredzenu, ij cepuri, ij divus cimdus, piedevām, katru no sava pāra. gredzens ir atradies, bet pārējo mantu ceļi ir neizdibināti.

šonakt sapņoju par savu lielo problēmu - doties 3 mēnešu plezīrā vai nē. biedrs teica gan to, ka jābrauc, gan to, ka nelaidīs. ej nu un tiec gudrs līdz pirmdienai, kad nosprausts deadline.

sestdien būtu jādodās uz ūber elegantu pasākumu, taču acī iemeties draņķis un princese izskatās briesmīgāk par slikti, tāpēc ielūgumu mēģina ieskapēt jaunieša tēvam.
shēma pa rubli.

vakar bijām slidot.
viss, protams, sākās ar krietnu izbīli.
princese ieradusies norunātajā vietā - Grīziņkalna slidotavā - varen laicīgi un gaida biedrus. pēc minūtes atskan telefona zvans:
biedrs: nu, kur Tu esi?
princese: gaidu pie tās būdiņas, kur slidas var noīrēt.
b: ja, nu kā? mēs arī te esam.
p: nu pag, neredzu jūs. /cītīgs, meklējošs skats tuvumā un tālumā/
b: tur kur tās atrakcijas?
p: kādas atrakcijas?! /acis kubā/
b: tās gumijlēkšanas, vai kas tas par pribambasu..
p: neko neredzu, te ir tikai maza, maza būdiņa, bez atrakcijām. /aizdomu pilna/ nevarētu būt tā, ka mēs esam dažādās vietās?
b: nu kādās dažādās? mēs visi esam Lido, tikko ieradāmies un gaidam pie tās slidu nomas!
p: LIDO?!?!! /wtf/ mēs taču sarunājām Grīziņkalnā!!! /gandrīz ģībiens/
b: kādā Grīziņkalnā? visi ir te, Edgars arī tikko atbrauca..
p: /panikā/ Edgars arī tur?! nu kā, nu kā?! mēs tak vēl pirms divām stundām runājām, ka Grīziņkalnā!!!
b: nu Tu tur tiešām gaidi? viena?
p: jā /bēdīgi/
b: nu labi, mēs apdomāsimies, varam jau aizlaist arī pie Tevis. aizej iedzer kādu tēju. tūlīt atzvanīšu.
pī-pī-pī

tikām ļoti satrauktā princese zvana ap stūri dzīvojošajam Čīčakam un gauži raud klausulē, ka pamesta viena, viss slikti un bēda. Čīčaks, protams, aicina ciemos un nedaudz smej, bet tikmēr pie apvāršņa ir parādījušies biedri, kas nabaga jaunkundzi ļauni iznesuši cauri, piedevām jau pa gabalu sauc: "tagad Tu taču daudz vairāk priecājies mūs redzēt, vai ne? hehe"

svētdienas vakarā braucām uz Lielpilsētu trijatā. tā kā vilciens bija manāmi pilns, par labāko sēdēšanas vietu tika izraudzīts beņķis blakus divām jaunkundzēm. tā kā ōmīte bija parūpējusies un sastūķējusi pilnu maisiņu ar kūkām, cepumiem, končām un zefīriem, tas tika taisīts vaļā un meklēts kārotais. protams, būdami galanti jaunieši, piedāvāja arī jaunkundzēm, kas kautri atteicās. tad, nedaudz saskumuši, bet ļoti saprotoši, jaunieši noteica: "nu ja, nav jau desmaizītes".
un tā arī ceļš tika pavadīts, stāstot stāstus, graužot cepumus un sirdoties, ka desmaizīšu tomēr nav. un par šo visu tirādi jaunkundzes, lai arī kautras un pieklājīgas, ik pa laikam stūrī klusi ķiķināja.

vakar aizkaru stanga tā arī netika pielikta, tomēr bija vīns, kūkas un labi daudz jaukas mūzikas. un tad pašā vakarā ciemos atnāca arī Vonnegūts.

šodien vēlos iegādāties sev etviju.

varen princesīgas brīvdienas:
a) pirmo reizi mūžā šķūrēju sniegu, izrādās, ka viss izdarīts pareizi un kārtīgi;
b) brienot cauri mežam, iztraucējām zvērus un redzējām stirniņas aizļekatojam dikti tuvā attālumā.

ja svētdienas dažkārt varētu pārvērst par sestdienām un tādējādi iegūt vēl vienu brīvdienu meža vidū ar tēju, sniegu un suņiem, tas būtu eleganti.

gads ir iesācies brīnišķīgi! ar ballīti, ar labu prātu, ar jaukiem vēlējumiem un laisku slinkošanu - akurāt viss kā nākās.
tā lai arī turpinās.

sēžu darbā un mūku no pasaules.
te ir mans pagrabs, mans klusais miers.

vakar bija tik sūras fiziskās un morālās paģiras, ka dienu pavadīju skatoties mīļas filmas un raudot, attīrot sevi. vakarā gan aliņš uz atvadām un garas pirms miega sarunas.