pēdējās pāris nedēļas skaitīju dienas līdz šodienai. taču tagad, šajā brīdī, sagaidot gaidīto, ir tā mazliet žēl, skumīgi un apcerīgi. lai arī apkārt visi staigā dziedādami, svilpodami un visnotaļ jautrā noskaņojumā.
tā jau ir ar tām fōbijām - pietiek ziņās izlasīt virsrakstu, ka galvaspilsētā savairojušies grauzēji, lai naktī ik pa mirklim trūktos aukšā, ausītos un nemierīgi trītos pa migu.
parasti manā somā atrodās pase, lai nepieciešamības gadījumā varu to uzrādīt.
šodien, dodoties uz Rimi pēc vīna priekšniecībai, pārdevēja tieši apšauba manu legālo gadu daudzumu un lūdz uzrādīt dokumentiņus. un, kā smejies, tieši šodien pase mājās. tā nu nācās doties atpakaļ uz ofisu un kolēģiem skaidrot, ka "man nepārdeva".
šodien, dodoties uz Rimi pēc vīna priekšniecībai, pārdevēja tieši apšauba manu legālo gadu daudzumu un lūdz uzrādīt dokumentiņus. un, kā smejies, tieši šodien pase mājās. tā nu nācās doties atpakaļ uz ofisu un kolēģiem skaidrot, ka "man nepārdeva".
6dien skrituļslidas, bet 7dien ritenis.
aktīvs weekends.
un, pārsteidzošā kārtā, šodien nekur neko nevelk un nekas nesāp.
aktīvs weekends.
un, pārsteidzošā kārtā, šodien nekur neko nevelk un nekas nesāp.
vēl neesmu sapratusi, kā lai ieskaidro kolēģiem, ka gājieni "es tikai ākstos", ko katrs atsevišķi pielieto ik pārdienas, kopā summējās krietni lielā ciparā un no "smieklīgi" kategorijas tika izkickoti jau mūžību atpakaļ.
man patīk, kad ciemos nāk ciemiņi, kas māk kaut ko sataisīt - dušu, skapīti vai jebko citu.
un arī tādi, kas nes vīnu.
un arī tādi, kas nes vīnu.
cik gan izsamisušai jābūt princesei, lai ne no šā, ne tā, pēkšķi ķertos pie buduāra mega-tīrīšanas? nezinu gan, kādās mērvienībās izmisums būtu mērāms, bet šodienas līmenis noteikti ir kritiskais punkts, kad tālāk vairs nav kur, bet atpakaļceļš vien caur putekļu mākoņiem ved.
pēc šodienas to vien gribās kā čīkstēt un īdēt, un būt apžēlotai.
tā nu vēlā vakariņu laikā divas galvas saliekās kopā, lai spriestu un aicinātu pirtoties. dikti jauki!
pa kaimiņmājas jumtu dzīvojās kaija ar mazuļiem, mierīgi tenterē neviena netraucēti.
tik pārpasaulīgs nogurums un slinkums vienlaicīgi, ka tā vien gribās pacelt rociņas uz debesīm un lūgt pēc brīvdienām.
sapņi atgādina ziepju ōperu, katru nakti jauna sērija, turpinājums un negaidīti sižeta pagriezieni.
vēl trīs nedēļas, tad varēs sacelt kājas pret debesīm, dirnēt un beigties nost no bezdarbības.
vēl trīs nedēļas, tad varēs sacelt kājas pret debesīm, dirnēt un beigties nost no bezdarbības.
pāri pagalmam novilkts striķis un izkārta veša.
bet kaķi naktī izkliedz savu sāpi.
bet kaķi naktī izkliedz savu sāpi.
birojā tikko nospriedām, ka visas esam uzlikušas aci uz tieši vienām un tām pašām kurpēm, bet iznākumā nopirkusi ir tikai viena. labi, ka tā.
vispār, manuprāt, tas nav gluži pieklājīgi - nakts vidū ievelties svešā buduārā, apgāzt kājām gaisā visu pastāvošo kārtību un tad, par paveikto apmierināti ņurdot, iet gulēt ne savos pēļos.
ļaunuma jau nav, tik tāda pukstēšana.
ļaunuma jau nav, tik tāda pukstēšana.
dīvaina nakts ar miegainām pastaigām. vispār jau smieklīgi vērot, kā otrs tumsā šeptējās.
no rīta nav ūdens, pusdienslaikā nav interneta, bet vakarā izslēdz elektrību.
nu gan dieniņa.
nu gan dieniņa.
tikai otrā kafijas krūze šodien = darbā ūdens trubu profilakse.
ballīš-atziņa
"jo retāk es Tevi satieku, jo vairāk Tu man patīc"
pirms pāris dienām no kakta izvilku sen piemirstas acenes, uzreiz tā bilde skaidrāka rādās. tomēr skaidrs ir viens - vajag jaunas.
August 2011
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | |
| 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |
| 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
| 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
| 28 | 29 | 30 | 31 |
Syndicate
Powered by Sviesta Ciba