ikdienas pieraksti

nīkuļošana pa māju trenniņbiksēs un Lācēna vēlīgi atstātajā trenniņjakā ir priekšspēle stīpainajai ballītei Cēsīs, kā arī varen ērta 6dienas pavadīšana. šorīta Puikas un Tostera gatavotā omlete bija brīnišķīga, tikai Puika piededzināja katliņu (!), kuru gan vēl ceru atmazgāt. jebkurā gadījumā, vakardienas dvēseles sāpe un dzīves apnikums tiek atlikts uz rītdienu, kad beidzot jāsāk mainīt sava dzīve.

lai gan pāris dienas senāk apsolīju šodien braukt ārpus lielpilsētas, tagad to negribu nevienā acī, lai piedod man mazpilsēta un lauki, es palikšu uzticīga mājām šodien.

bet vakar biju Aptiekā, pirmo reizi un krietnā rīta stundā. pārsteidzošā kārtā tur izskatījās krietni savādāk nekā biju nopratusi no bildēm, tas bija labi. un vairāki mistiski vīrieši centās uzsākt ar mani sarunu, bet labi, ka varēju ierūmēties kaktā un visus šos mēģinājumus veiksmīgi atraidīt. vispār labi, jā. un pēc tam, kad anštalte tika aizslēgta, vienā brīdī tiek nolemts doties uz mazo igauniju. patiešām nesapratu kurā brīdī, kas un kāpēc to nolēma, bet tā tas bija. visbijā vēl tika iegādātas nepieciešamās detaļas, veikals apgriezts kājām gaisā, satikta kolēģe un ņammmīgas "agras brokastis" vai "vēlas naksniņas" bij pagatavotas. vakars veiksmīgi aizvadīts, un, kā izklausījās šorīt, krietni, krietni veiksmīgāk nekā dažam labam citam.
jā, īsumā un galopos.