smeldze?

šis rīts sākas ar nelielām galvassāpēm, vakar, šķiet, ballīte bij nedaudz par skarbu. viens no mums centās aizskalot satraukumu/ mulsumu, otrs - melno dvēselīti šķīdināt brūnos dzērienos. abos gadījumos rezultāts netika sasniegts, šķiet.

sāk virmot satraukums arī par gaidāmo klases salidojumu. jau skaitu, cik precējušies, cik plāno to paveikt tuvākajā nākotnē. un ko gan teikt man, rūdītai vecmeitai? vai slēpties aiz "jauna, brīva, traka" maskas, vai mānīgā vienaldzībā atzīt, ka nekas daudz šajā dzīvē nav mainījies? nevar jau teikt, ka slikta tā dzīvīte būtu, man jau patīk ij darbs, ij dzīvesvieta, ij draugi, bet vai šāds uzstādījums nevilinās šaubu liesmu klasesbiedros? vai maz par to jāsatraucās?

.. un, mazgājot rīta kafijas krūzīti, atklāju, ka viss cukurs nosēdies apakšā neizkusis, varbūt tieši tāpēc gan kafija, gan dzīve šobrīd šķiet tik rūgta?

Comments

burvīga metafora par cukuru kafijkrūzē
varbūt Jums vaajdzīgs medus?

no manas ģimnācijas klases ir divi bērniņi un apprecējusies ir viena meitene (šie ir divi atsevišķi gadījumi) - nekāda stresa. tas jau nav gluži pasākums, kurā pazīmēties ar to, cik reizes kurš ior atražojies.
man vienā no klasēm precētas divas dāmas + viens džeks, vienai no precētajām dvīņi. otrā klasē precējušās, cik zināms, divas, vienai bērniņš.

bet medus taču nesmeķētu pie kafejas, pie tējas gan tīri tā neko. :)

August 2011

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   
Powered by Sviesta Ciba