pienākumu ironija
ja man būtu teikšana, es tagad ietu mājās, riktīgi paēstu vakariņas (un štrunts ar visiem tiem diētu likumiem - pēc 18tiem) un mierīgā garā rubītos ārā pie tv, skatoties kaut ko dumu, bet tā vietā es sēžu pagrabā, no dzejas neko neredzu un nedzirdu, jo tas īsti nav iespējams un lielos kvantumos dzeru balto tēju, pauzēs skrienot pačurāt.
Comments