ikdienas pieraksti

vakar beidzot tika salabota viena no vairākām lietām, kas mājās ir jāsalabo. tad nu jāiet tas svinēt kādā piemājas iestādījumā. kur gadījies, kur ne, tieši Gunāra Meiera krodziņš, kurā neielaiž ar gumijniekiem, tāpēc laipnajai krodzeniecei lūdzu atļauju ienākt, arguments "piestāv tērpam" tiek ņemts par pilnu un atļauja sniegta. un priekšā ziņģes rauj kolēģis, kas jau krietnā vīra prātā, un viņam piebalso vēl trīs tikpat branga izmēra vīri. bet iestādījums jauks, ja vien zem blakus galda nebūtu jau pieveiktas zaļā pūķa pudeles, taču tas jau pie īstiem večiem pienākas.
pēc tam vēl ballīte Melnajā piektdienā un turpinājums vecrīgā, kur, šķiet, atvērta ir tikai Ļeņingrada. Līdz mājām var atnākt pa apmēram 20-25 minūtēm, vakar tas prasīja 45 minūtes, un ne jau tāpēc, ka streipuļotu.

un tikko saņēmu sms no bijušās kursabiedrenes, kuras puisi vakar nostrostēju par izlaiduma datuma neizziņošanu.

tāpēc par godu šodienai došos uz Staburadzes veikalu iegādāties mini-vecrīgu kūciņu kasti.