jau vakar izplānoju, ko kārotos šodienas pusdienās, bet nē, izskrēju no mājas pusplika un vēl bez šalles, tāpēc slāšu vien uz blakusmāju pēc ķiploku pilnajiem siera salātiņiem, lai nu smako tas ofiss.
birojā biju ar stundas nokavēšanos, bet tāpat pirmā, laikam šajā sezonā neviens vēl neiespringst par laika ievērošanu, tas varētu būt man izdevīgi. ieripoju stāvvietā ar savu dzelteno, mīļoto divriteni un gandrīz uzripoju virsū pasniedzējam, kas manu izklaidi, šodien pārvietoties ar velo, nosauca par visai ekstrēmu padarīšanu, tāpat arī Anita, viņas rīta sveiciens bij: "kurš te sajucis prātā, lai brauktu šurp ar velo?" arī Tev labrīt!
bet tagad gan, laiks pusdienām ar siltu tēju.
baigi auksti.
birojā biju ar stundas nokavēšanos, bet tāpat pirmā, laikam šajā sezonā neviens vēl neiespringst par laika ievērošanu, tas varētu būt man izdevīgi. ieripoju stāvvietā ar savu dzelteno, mīļoto divriteni un gandrīz uzripoju virsū pasniedzējam, kas manu izklaidi, šodien pārvietoties ar velo, nosauca par visai ekstrēmu padarīšanu, tāpat arī Anita, viņas rīta sveiciens bij: "kurš te sajucis prātā, lai brauktu šurp ar velo?" arī Tev labrīt!
bet tagad gan, laiks pusdienām ar siltu tēju.
baigi auksti.