ikdienas pieraksti

man tīri labi patīk šī sajūta, šorīt, kā jau ierasts, aizgulējos, iegādājos brokastis blakus mājas veikalā, atvilkos uz darbu (ar visu savu aizgulēšanos, anyway biju pirmā birojā), sāku nodarboties ar nekā nedarīšanu, palēnām lasu cibu un tikai tagad uzzinu, ka šorīt bija paredzēts pasaules gals. radio vēl joprojām klusē, laikam tāpēc dzīvoju kā melnajā caurumā, neko nezinot.

ja man būtu teikšana, es tagad ietu mājās, riktīgi paēstu vakariņas (un štrunts ar visiem tiem diētu likumiem - pēc 18tiem) un mierīgā garā rubītos ārā pie tv, skatoties kaut ko dumu, bet tā vietā es sēžu pagrabā, no dzejas neko neredzu un nedzirdu, jo tas īsti nav iespējams un lielos kvantumos dzeru balto tēju, pauzēs skrienot pačurāt.

un tieši dienā, kad es izskatos un jūtos vissliktāk, notiek lietas, kam būtu jānotiek, kad viss ir štokos!
sūda būšana!