Don't like gay marriage? Don't get one. Don't like abortions? Don't get one. Don't like drugs? Don't do them. Don't like sex? Don't have it. Don't like your rights taken away? Don't take away anyone else's.
tas tomēr ir varen izdevīgi, ka ofisā stāv vesela apavu plejāde. atripo uz darbu čabatiņās, pa biroju drasē papēžos, bet, kad sāk līt, pusdienās dodies zābakos.
otrdienas nakts Vecrīgā sagādā pārsteigumus - neviena puslīdz piedienīga un mīlīga bāra, kas būtu atvērts pēc-darba aliņam, un vietējais, kas, cītīgi cenšoties runāt angliski, mēģina atrast atvērtu banku.
nu nebūs blondīnei maskēties - brūnās cirtas izvedot pastaigā brīvā dabā pēc divām dienām atkal tapušas dabīgi gaišas. tu cilvēks centies, bet saulīte ar zobiņiem saka striktu "nekā nebija!". taču tējkarotes upē iemērktas, deguns nosauļots sārts un galva izvēdināta.
un tā arī mani nepaņēma līdz uz nakts izdarībām. pietiek tik iepīkstēties, ka miedziņš piezadzies, vienoties par divu stundu snaudu, lai kavalieris, laba gribēdams, atstātu princesi miega valstībā.
nu ja, pietiek dienas novakarē izripot laukā vaktēt sauli un iedzert aliņu, lai tiktu celtas galdā politikas tēmas, atomelektroenerģija un dvēseles lāpīšana, kas iestiepjas krietnā naktī un nākamais rīts pienāk ātrāk kā gribētos.
pasēdēšana pie vīna glāzes, sarunas, tielēšanās, precīzi jautājumi un stieptas atbildes. ir tik brīnišķīgi, ka ir draugi, kas brauc atpakaļ un nāk ciemos.
bija domāts, ka pēc vakardienas izbrauciena zaļumos šodien kājas atteiksies sadarboties un dupsis dziedās sēru maršu, bet nekā - viss darbojas un funkcionē lieliski! patīkams pārsteigums.
laikam vairs nav tie gadi, lai divas naktis pēc kārtas sēdētu ofisā, kā arī pamostoties pat pirms pirmās kafijas iemalkošanas ieslēgtu datoru. lai arī līdz ar visu, jūtama arī neliela nostaļģija pēc gadiem, kad varēja, kad dienas juka ar naktīm un pietika ar pāris stundām miega nedēļā.