[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 7 most recent journal entries recorded in
princese's LiveJournal:
| Thursday, October 6th, 2005 | |
| 5:03 pm | Es nezinu kas jums darās dzīvē, bet man ir rumāņu vēstuļdraugs - Petra Glaudcisku |
| 12:03 pm | A tā gribas sirdi izdot uz īri. Iedomāties, ka tā ir maza īres istabiņa. Silta jumta istabiņa, kur agros rītos mazliet padrebināties, bet kur pa dienu tev pāri slīd saules stari un palo putekļains buls. Un ir iespēja pieiet pie plaukta, kur drūzmējas haotiski samestas grāmatas, lai pašķirstītu atmiņas, tad atlikt atpakaļ plauktā un gadiem ilgi nekur negremdēties, tik zināt, ka ar tevi tur noticis. Notikusi dzīve, lai arī kāda tā nebūtu. Jo citas jau nebūs. Pārējās interera detaļas nav nemaz apraksta vērtas. Ja nu vienīgi mājīgas mēbeles, kuras ik dienu silda saulīte. Nu un jā, kārtīga īrnieka meklējumi. Civilizēta vakara bohēma ir ļauta. Ja vien reibst no manis. |
| Wednesday, October 5th, 2005 | |
| 4:55 pm | Dārgie, es izsludinu meklēšanā savu pazaudēto mieru. Puisi, kas to atrod lūdzu pietiekties pie manis. Anonimitāte garantēta. Un buča. |
| Monday, October 3rd, 2005 | |
| 11:37 am | Vakar viņš man piezvanīja. Gana nejēdzīgs puisis, man šķiet, skuraini mati un ne diez ko labi slēpj kautrīgumu. Taču es neatteicu viņam uzaicinājumu uz tējas glāzi, jo īsti nebija ko darīt. Sastapāmies pie Laimiņas, viņš nez kur bija dabūjis narcisi, kas bija ļoti skaista un smaržīga. Gāju kopā ar viņu un virpināju narcisi, prātodama, kur rudenī viņš tādu dabūjis. Parasti tak dāvina ziedus, kas ir visvieglāk atrodami. Nezinu, bet jutos īpaša, ka esmu vienīgā, kurai pie Laimiņas uzdāvinātas narcises. Puisis mani aizveda uz kaljanotavu pie Jēkaba kazarmām - mazu, divstāvīgu, daudzkrāsu spilventiņiem piekaisītu kafejnīcu, kur staigāšana basām kājām rada patiesi mājīgu atmosfēru. Dzēru viņa izmaksāto tēju, našķojos ar picu un domāju pie sevīm - kā gan tāds kautrīgs puisis prot izdomāt tādus smalkus pārsteigumus. Viņš dzēra alu un sāka justies atbrīvotāks, stāstīja par šodien gaidāmo saules aptumsumu un plēsa jokus par to, kā cilvēki kādreiz no aptumsumiem baidījušies. Izstāstīja, ka nu jau aizpagājušajā Milleniumā atlaisti parādi un no cietumiem izlaisti cietumnieki, visādi citādi radīja iespaidu par sevi kā daudzlasījušu cilvēku. Parasti mana vecuma puiši tādi nav. Es tikai klausījos viņā, bet ne kā puisī, kurā lēnām iemīlos, bet kā tādā savā onkulī, kas tikai pārpratuma pēc ir 17 gadus vecs ir tikko aizmetušos pūku uz augšlūpas. Pēc pasēdēšanas kaljanotavā viņš mani aizveda uz Pasažieru ostu un ostas kafejnīcā stāstīja, ka vakaros te Daugava saulrietā ļoti biežio nokrāsojas hurmas krāsā (kauns, bet es vēlāk biju spiesta aiziet uz veikalu apskatīties, kādā krāsā tā hurma īsti ir) un baltie, lielie laineri, kas stāv aiz muitas žoga savu sniegbalto krāsu nomaina siltu vasaras pūkas krāsu. Viņš tiešām labi māk stāstīt. Dievs, kaut man būtu dota tāda spēja! Vēlāk sīkiem solīšiem gājām gar anotomikumu (nez kāpēc tas atrodas kaut kādā pareizticīgā ēkā!), pasmējāmies par noplukušo Jūras akadēmiju, viņš parādīja vēl šo to - paviljonu, strūklakas, līdz jau visapkārt bija tumšs. Sēdējām stikla piramīdā pie Kongresu nama. Un es sabijos. Sabijos viņa stāstu valdzināta. Teicu, ka ir vēls un man ir jāsteidzas. Un tomēr nespēju atteikt viņam, kad viņš lūdza iespēju mani pavadīt. Vispār galvā bija tāds jūklis, pat nesapratu, pa kuru mirkli viņš man bija mazliet iepaticies. Biju tikai priecīga, kad beidzot nonācu mīļajās houmītēs. Cik atceros nedevu iespēju viņam sevi noskūpstīt. Bet liekoties gulēt lūpas sūrstēja. Ilgi neskūpstītas lūpas. |
| Friday, September 30th, 2005 | |
| 4:42 pm | kā jums domājat vai 15 gadus vecai meiteni mazs iemutis piestāvētu? ir padomā pirkt brūnu, kas pieskaņotos manām kastaņkrāsas acīm un viegli rudajiem matiem |
| 4:16 pm | izskatās ka nebūšu tāda blondīne, ka par mani vīpsnās gaišā dienas laikā un rokas stiepiena attālumā. ciba nemaz nav tik grūta. |
| 4:01 pm | Sveiki! šis ir mans pirmais ieraksts. Draudzene teica, ka šeit ir labi un interesanti cilvēki un tie mani vienmēr ir pievilkuši. Tāpēc esmu šeit. Ceru, ka nenāksies vilties. Kā te vispār notiek draudzēšanās? Es vienkārši ļoti daudz ko te nemāku. |