Pase pazaudēts, vidusskolas attestāts arī... vispār visi mani dokumenti tagad ir par iekuru kādam kamīnam.. vai ugunskuram uz kura vēlāk ceps desiņas.. Bet nekas, galvenais, ka dati jau paliek.. laikam.. kaut kur datoros un manā galvā.. ciparnīcā.. Un vēl viss nemaz nav sagājis tādā sviestā kā man bija licies..
OK, šo vasaru būs vērts atcerēties.. ta kā nevienu nav bijis vērts..saule griežas ap ungāru pasaku, Nīderlandes mežiem un dzirnavām, slovākijas kalnu virsotnēm un vientuļiem lāčiem, Spānijas tumši iedegušiem augumiem.. visbeidzot arī Latvijas ārēs.. mēnes paceļ galvu un laupa Rīgas nakts deju soļos, Liepājas maigās pludmales smiltis un Ludzas maigo dūmaku virs ezera.. es dievinu šo sajūtu..
Atbraukusi no Spānijas, iedegums nav nekāds, bet šī nedēļa nekad netiks aizmirsta.. nekad, nekad, nekad! Kaut ko tik skaistu aizmirst tak nedrīkst, tas būtu noziegums.. Es nobālu gaisa brāzmu vijumos, kas satinās zirnekļa pūkās!
Pretēji apkārtējo uzskatiem, ka sievietes ir sākušas interesēties par sportu (runa ir par futbolu, visā visumā esmu sportiste) /vienalga vai tāpēc, ka tas patīk, vai tāpēc, lai izskatītos labāk vīriešu acīs/ man futbols nepatīk. Vajar ar brāli centos pakatīties spēli Barzīlija-Francija, nu kāds var būt prieks skatīties sporta veidu, kurā Latvija pat nespēlē? Un vai tam puisim nav kauns skraidīt pa laukumu ar uzrakstu uz krekla-KAKA?
Viens liels bēdīgums lidinās apkārt.. Esmu aizskārusi sev tuvu cilvēku, bet es netieku vaļā no domas, ka viņš reiz izdarīja tāpat, un nevajag te tikai intrigas vērpt, tas ir mans radinieks.. :)