Uz jautājumu: "Kā Tev iet?" , nespēju rast citas atbildes, kā vien "LABI!" Sekojot tam, manas sarunas ar māmiņu, sen u skolas biedreni aizpeld uz nekadnevienamnevajadzīgo vārdu jūras kopumu. Kur ir palikuši tie vakari, kad varējām ar draugiem līdz sauleslēktam, un ilgāk, norunāt par filosofiju (14gadnieka līmenī, un tomēr)? Atceros, ka reiz ar tikko iepazītu simpātiju norunāju 9 h pa telefonu. Šodien mēs praktiski vispār nerunājam. Mums ir dažādas intereses. P.S. Gribas samazsālīt jaunākos gurķīšus!