tā, nolēmu aizstaigāt līdz trīs priežu mežu, kas zi.. varbūt tur vēl sniegs nav nokusis un es varēšu ar ragutiņām pavizināties.. :) aizčāpoju līdz tām trijām priedēm, bet nekā arī te no sniega ne smakas, tāpēc griezos rinķī, lai dotos mājās, bet.. Te man priekšā viena priede, katrā sānā pa vienai.. griežos uz sāniem, te vēl viena priede, bet labais sāns tukš, apmulsu, centos atcerēties, kā viss izskatījās, kad es te ierados.. bet atmiņā nekas labs, kā vien prieks par ragutiņu saskrāpētajām sliecēm pret asfaltu, nebija.. :( Tad atceros kā reiz "Bērnu rītā" teica, ja esi apmaldījies mežā vadies pēc saules.. tā sāku domāt, kurā pusē man bija saule, tātad pretējā pusē ēna.. :( nekā neatceros.. vēl pie tam zeme tak kustās, kas ada mākslīgu iespaidu, ka kustās saule, tāpēc atmetu ar roku tam bērnu rītam.. paliku ragutiņas zem dibena, lai nesamirktu bikses un sāku gauži raudāt, kad garām gāja mežcirtējs, un piedāvājās palīdzēt.. :) māte gan bija mācījusi svešiem mežcirtējiem neuzticēties, tomer es biju izmisumā tāpēc devos viņam pie rokas līdzi.. :) labi, ka devos līdzi, jo drīz vien iestājās migla un nekā nevarēja saskatīt, toties es jau esmu mājās, sveika un vesela.. un rakstu jums šo, lai jūs zinātu, ka pamldīties trijās priedēs ir ļoti viegli.. :)