Sacepu mājas cepumiņus, izstaigāju Luzdas nomaļos stūrus, uzkāpu kalnā, līdz ebreju kapiem aizgāju, man reizēm gribas, lai šīs vietas slēpj kādu noslēpumu, lai varu to atrsināt, tikt ierauta bīstamā un mutuļojošā piedzīvojumā.. Kā, lai to radu? Man mana dzīve ir par gralaicīgu, kāpēc mani neviens neispunda nevienā būrī, lai es varētu saderēt ar nāvi? Man vajag sev pierādīt, ka neviens man nestāv blakus, ka esmu gana drismīga un stipra.. Jo ja tā nav, tad es palieku būrī, un neko, kas ar mani notiks nenožēloju..