Brālim ar draudzeni, kas nevienam ģimenē īsti nepatīk, ir svinības (atkal kopā sanākšanas, vai kāda apaļa jubileja, īsti neatceros.) Bet pēc vecākā brāļa lūguma biju viņam norezervējusi romantisku vakaru uz kuģa. Respektīvi, norezervējusi kajīti, kurās paredzēts pasniegt smalkas vakariņas un vīnu, lai pēc tam abi var nodoties mīlas priekiem. Gāju uz kajīti pirmā, lai pārliecinātos, vai viss ir pienācīgi sagatavots. Sākumā jau samulsu, durvis un trepes, kas veda lejā, bija gana šauras, tomēr kaut kā nokūlos lejā, un drīz vien arī brālis (kas ir īpaši lielāks par mani) un viņa draudzene. Te nu sākās interesantākais. Sapratusi, ka viss ir kā nākas, izlēmu doties projām un ļaut pārim atpūsties. Tomēr trepju caurumā, kas veda cauri dīvainam skapim, nevarēju pat galvu iebāzt, nemaz nerunājot, ka tiktu laukā pati. Sapratu, ka esmu klaustrofobiķe. Sāku meklēt logus, tomēr, ja kāds likās gana liels, lai pa to izlīstu, kad sāku to vērt vaļā, tas, nezkāpēc, samazinājās. Izdomāju dīvaino skapi nostumt nost, jo aiz skapja tomēr bija jābūt caurumam sienā, kas veda laukā no tās baisās telpas. Nostumjot skapi nost, nebija nekāda cauruma, tomēr kaut ko dīvainu atradu griestos- vienas durvis, kuras atvēru, tad vēlvienas drusku mazākas, kuras atkal atvēru, tad caurumu, kas viss bija noklāts ar mitru kartonu, kuru plēšot nost, centos tikt laukā. Brālis savukārt man no apakšas bļauj un saka, ka kaut kāda galva pamazām parāds uz skapja augšas, kas beigās izrādās esmu es, kas ir izlīdusi cauri visām tām durvīm, un nu atrodas tajā pašā izstabā- uz skapja augšas. Tad telpā sāka darboties kādi trīs TV, kurus pirms tam nebiju ievērojusi ar kaut kādu smadzeņu skalojošu reklāmu.

Pamodos!

Mūzika: aiz sienas AC/DC pēdējais albūms