Ja man atmiņa neviļ, tad sākumskolā mēs draudzējāmies ar visiem, arī aprunājām visus. Bet kā ir pareizāk, man ir kāds labs draugs, šķiet, ka viņš dzīve ir mainījis savas vērtības un man bail, bet negribas viņu vairs redzēt, runāt, satikt.. Savu sāpi aprunāju ar citiem, man gan tas šķiet nesmuki.. bet? Vai man to labāk pārrunāt arī ar viņu pašu? A ja vairāku gadu garuma ilgusī draudzība pajūk? Kā labāk?

Mūzika: Kiss-I was made for loving You baby