Man patīk, kā es eju garām jaukajiem, mīļajiem, bet apstājos pie katra sētas kranča, kas ir kaut nedaudz apmīzis elektrības stabu!

nekad neesmu zinājusi, ko es gribu, bet vakar stāvot un gaidot viņu, lūdzos, lai tikai rokās nav ziedi, bet te viņš nāca, ar ziedu un konfekšu kasti, ko man iespiest rokās.. Pasmaidu, lai gan gribas raudāt!