kā strāva, auksta atskārsme.. nedali draugus, kā pasaules karus vai virsniekus, pa pakāpēm.. pizdetj, acis mirkst, slīkst iedomu viļnos, negulēta nakts, bet auksta atskārsme, kails ķermenis bez jūtām, bez acu zibšņiem.. lidot lejā.. margas, metālu vijumi..

Es jūtu to, ka es pamazām sāku pārstāvetu nihilismu.. Un vai tāpēc es esmu sliktāks cilvēks? ;)