Jau sen ne noviena sava cibieša neesmu saņēmusi komentārus, tāpēc tagad, kad visi ir aizņemti ar gozēšanos saules starmešos.. nemaz necentīšos nozagt Jūsu uzmanību.. es vnk vēlos, lai kaut reizi mūžā, notiek, kas tik labs, lai man ir jāpaceļ skatiens zilizlās debesīs un jānotic Dieva rādītājpirkstam, kas ar smaidu uz lūpām ir norādīts uz mani. Man nevajag nevienu konkursu, man nevajag trakas balvas, un neazmirstamus piedzīvojumus, man vnk vajag lai šīs izjūtas, ko tagad jūtu nekad nebeidzas, lai turpinās mūžīgā gaidīšana, ar saules rozā brillēm uz acīm, un lai neviens man tās nenovelk. Ir tā, ka patieso un to īsto es redzu, jo katrām brillēm, tak ir maliņa, pa kuru iespīd saules patiesie nodevīgie UW kaitīgie stari, bet mēs visi izliekamies, ka tā nav.. :) Tad nu es ar tagad, kopā ar visiem, vienā vienotībā, iedomāšos, ka saules sagādātā tik ļoti sliktā iedarbība uz manām acīm nekaitēs, un ne tikai nekaitēs, bet nekad nenonāks, un nav nonakusi līdz acīm.. es pat nevelos, ar rokām aizsniegt to, kas varētu sekot.. Kad cilvēks, beidzot apzinās, cik ļoti viņš ir laimīgs, viņš sāk, palikt nelaimīgs no domas vien, ka laime var reiz beigties!

Garastāvoklis:: nospiedoš
Mūzika: sms melodijas, kāds atkal raksta