Šķiet mani neuztrauc viss, ar mani notiekošais, šobrīd es dzīvoju morālā bardakā, katrs pamāca kā spēdams, vēlēdams tikai labu, bet es esmu it kā no malas, no malas pati savā bardakā.. Un sajūta ir vnk lieliska, jo es priecājos par to sniegu, kas vēl saulē mirdz, par tiem nabaga sarkanajiem deguniem-bļitkotājiem uz Lielā Ludzas ezera. Viņi izskatās tik piemīlīgi lāčojot mājās, tajos milzīgajos zābakos.. Un man nāk smiekli, par riebīgām situācijām un pretīgiem cilvekiem, man patīk apskatīt SAVU bardaku no malas, no Ludzas ezera kreisās puses!

...Man šķiet, ka saule kļūst spožāka...