Greenway filmas

jauns daudzsološs izskatīgs 30gadīgs fotogrāfs gejs
uzzin par vēzi, atlicis dzīvot dažus mēnešus
nemelo sev un mēģina nemelot citiem
alkohols un kokaīns
vecmāmiņa, māsa, tēvs, māte, draugs, dakteris
oficiantu pāris, kam viņš rada bērnu
testaments, saulriets jūrā
time to leave

nesaprotu, ja ir perfekta forma
skaists uzstādījums
kāpēc arī sižetu nevar normālu izvēlēties
visi sajūsmā, bet publika neizpratnē
protams poēzija
bet kādēļ tāds nosaukums
lieliskais dailes teātra kamerizrāžu garums
viena stunda

es dzīvoju citā ritmā
un dinamikā
kā skvoša stundā

dubi dubi dubi da
tik dragā jaunajā sastāvā
skaņa plānāka kā iepriekšējā reizē
toties tievais garais bass
ir ideāls vocal drumset
mazā rižā ir patīkami džezīga
un beigu beigās visi
jau to vien gaida kā tikai
dubi dubi dubi da

visjaukākais, ka 22 biļetes
uz citiem koncertiem izlozēja
gandrīz vienu abonomentu
dabūju

burvīgs koncerts arēnas ietvaros
jaunā mūzika izrādās var būt tik harmoniska
stunda paiet tiešām nemanot
vislabākais, ka 3 milzu prožektori
baznīcā pie altāra no ārpuses iekšā
gaismu spīdina un koris ar mazām lampiņām
izskatās diezgan patīkami mistiski
makmilana sundogu eklpošana kā viļņi
ešenvalda darba otrā daļa tika patīkami
sonoriski plaša kā slavenā ligeti lux aterna
bet ar bībelisku piesitienu

izņemu pokemonu no vecākiem
turku skaidrās naudas afēras
clock tower 3 stundu spēlēju
nu nav, galīgi nav tās spēles man
nu jābūt tak tādām, kas nav ralliji, sports, ice age
vai kā visur vardarabība
kaušanās, šaušanās, asinis
jābūt tak
kaut kam jaukam

lielisks izpildījums tīrība un atbrīvotība
dziedāšana līdz, gārgšana, šņaukāšanās
un tauriņu laišana, metot skaņu publikā
rīga viena pianista bagātāka, turki laimīgi
izdalījuši lukumu operas sarkanajiem krēsliem
musorgska izstādes gleznas,
perfekts haidns 48. sonāte do mažorā
piedevās mocarta bērnu etīde un
pa vidu džezam latviešu pūt vējiņi
tāda nepierastā tempo ritmā
ziedi skatuves priekšā
virs klavierēm zilgans kosmisks mākonis
skaisti tik mistiski skaistam sniegumam

radio luga uz skatuves?
publika, kas baidās pakustēties?
labi aktierdarbi?

izrāde ideālā garumā
stunda un desmit
pako nedrīkst te sūtīt
daudz sievietes cietīs
vai arī laimi radīs

kamerzālē pēdējā rindā
lieliski galvu pret sienu
atbalstīt otru nereālām
fantāzijām un baudīt
milzu kijevas kotleti
kādreiz dzimtajā
lauvas namā

labākais šodien
ka karī vīza pasē

Anša Rūtentāla kustību teātra izrāde “Sākšu ar līniju” Andrejsalā // 17.10.2007
Izrāde Sākšu ar līniju ir mēģinājums atbildēt uz jautājumu: „Kas ir kustība indivīdam, cik tā var būt dažāda, vai tā ir noteikta valoda, ko mēs lietojam, vai arī tā ir kaut kas mūžīgi mainīgs un neizdibināms, ko mēs veidojam un papildinām katru dienu?” Kas šiem jaunajiem cilvēkiem – aktieriem – ir kustība un kā viņi to izprot? Un kas ir kustība pati par sevi? Mēģinājumu procesā katram no aktieriem bija jāatbild uz vienu jautājumu: ”Kas man ir kustība tieši šeit un tagad?” No procesā gūtajām atziņām tika veidots vienots stāsts.


Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA Ģirta Biša elektriskā kamermūzika "Press to Play" // 21.10.2007
Ģirts Bišs saka: "Kādu izteiktu žanru šeit saskatīt būtu grūti, un nez vai tas pat ir nepieciešams, tāpēc arī diskrētais apzīmējums "elektriskā kamermūzika". Esmu pieradis strādāt tikai ar ierakstiem un lielā mērā mani interesē mūzikas tembrālā un ritmiskā puse, kā arī skaņu elektroniskā apstrāde pati par sevi, taču jāatzīst, ka arī doma par cilvēku kā dzīves ķīlnieku šajā mūzikā atstājusi savas pēdas."

Ģirts Bišs izmantojis tekstus, kuru autori ir lietuviešu dzejnieks un rakstnieks Vincs Mīkolaitis-Putins, Amerikā karsti mīļots bērnu grāmatu autors, arī dzejnieks, dziesminieks, animators un scenārists Šels Silversteins un pats komponists. Izmantoti BBC kanāla World Service materiāli. Kā zināms, Latvijas radio kora grupa, ko vada Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš, ir rūdīta un nopelniem bagāta ne tikai akadēmiska koncerta, bet arī visdažādāko performanču gaisotnē gan Latvijā, gan citviet. Izrādes "Press to Play" režisore Zane Kreicberga ar Radio kori sadarbojusies vairākkārt, pagājušā gada festivālā ARĒNA viņa palīdzēja uzzīmēt telpu Mārtiņa Viļuma opusa "Aalomgon" atskaņojumam Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Mākslinieka Dzintara Krūmiņa daudzpusīgums plešas no animācijas līdz kustībai (patlaban Dzintars vada Anša Rūtentāla kustību teātri).

Non je ne regrette rie
skan filmas beigās
asaras rit no abām acīm
skaista, piepildīta, neprātīga un dzīva dzīve
negaidīta un pilnīgi pārsteidzoša
visās iespējamās nozīmēs
vienkārša dzīva enerģija

šodien 11. oktobrī
44 apaļi gadi kopš viņas
un arī kokto
nāves




novēlu
to sajūtu
visiem
kas mīl viņas mūziku
iespējams
pēc filmas mīlēs vēl vairāk

es nesaku, ka tas ir slikti
es saku, lai paskaidro
kāpēc tieši tā un tādiem līdzekļiem
kam ir tik izšķiroša nozīme
traģēdija nav vardarbība
skaņas skaļuma uztvere katrai
ausij ir sava

lēnas bildes, par ko eižvertiņa atvedot
jaunos aktierus skatīties izrādi, saka
- es to saucu par skatuves laika izniekošanu
un laiku pa laikam vēlāk aizpiež ausis
brīnums par apskaņošanas tehniku
un daudziem jaukiem momentiem
tikai gribētu zināt, kas tad ir domāts
bērns - rūķis - velns, izrautais asiņojošais zobs
sirmgalvja bikini, nežēlīgā cilvēkā dauzīšana
melnais celofāna maiss un matriksa titri
katram atbildes savas, bet tomēr
kāpēc jātiražē vardarbība ļauna
tik asas pretrunas pēc relikviju izstādes

brisele kā eiropas centrs
likums, kas ir netaisns
vispirms pret pašiem
tik netaisnīgs

upīša pasāžā videoprojektoru tuss
intersanti kur tik tos nerādīja
lielisks otrā kursa līmenis
ar mistiski lēnu aktierspēli
pakārtotiem tekstiem, bez seksa
suksijam prieks toties satikt draugus
un gandrīz visa publika pazīstama
lounge eight crem brulē
bonsoir

Izstādē aplūkojamas relikvijas no Šakjamuni Budas, kurš dzimis 563. gadā p.m.ē., arī Budas Kašjapas un ievērojamāko Šakjamuni Budas skolnieku Anandas, Šariputras un Maudgaljanas relikvijas, kā arī daudzu citu apskaidrību sasniegušo Skolotāju relikvijas: Arja Nagardžūna, Lama Atiša, Lama Tsongkapa, Lama Pabongka Rinpoče, Ješe Tsogjal, Milarepa, Pirmais Karmapa.

visas latvijas tankas ap māmuļas baltās zāles sienām
organizatori slēdzot lēš, ka būs bijuši ap 6000 apmeklētāju
skaista Maitreija buda sēž centrā, ziedi
ūdens, uguns, smaržas piedāvājumi
cilvēku rinda iet un skatās smalkās pērītes

ar Šakjamuni budas perlītēm
mūķene dod svētību
pieņemam sev
pat pokemonam
kuru visi te tā mīl

lieliska sajūta un prieks
par Rīgu un faktu
ka dvēseles stīgas aizskartas
viegli ieskanoties

Sinfonietta Rīga otrā sezona sākas mazajā ģildē
pārsteigums programmā sākumā vaska pater noster spēlē
no jaunās cietplates, tad šūberts, tad ratnieces pirmatskaņojums
- skaists, daudzpusīgs, ar krāsām un sižetiem pārbagāts
austrumniecisks un mistisks, nu vienkārši laime

starpbrīdis, tad vēberns īss un precīzs un šūberta trešā
tomer jauni mūziķī, emocionāli un precīzi, kā nekā
diriģents šņē - metronoms
bet brieduma un piepildījuma vēl trūkst
varbūt programmu savādāk kārtot vajdzēja
nav tāda baigi labā sajūta, ja nu ratnieces sirds bezdelīgas
galvā

mazas asinssarkanas puķītes
aug pavasarī dienvidos
lūdzu noplūc tās
tā ir mana mīlestība
Vans Vejs

Režisors Kristians Smedss (Helsinki) izrādes sakarā saka:
“Ir svarīgi spēt apšaubīt teātra jēgu
un arvien no jauna
uzdot jautājumu:
ko tu dari un kāpēc.
Vai tevis radītam
saturam
ir kāda vērtība?
Ja atbilde ir – jā,
tad – kāda un priekš kam?”

„Bēdziet, jaunas formas nāk!”
Somu teātra kritika par iestudējumu saka:
„Smedss nogalina teātri tāpat kā to savā laikā izdarīja Čehovs.”

dievīgi precīzi un aktuāli
tāpat kā Eižens Grīns
vai Blue Man Group šovs Londonā
formai NAV nozīmes

sāpīgais noskūtās galvas sitiens
ar šļācošamies asinīm
pret skatuves balkonu
aktierim izrādes sakumā
pat iederas perfekti
šajā uzstādijumā

scenogrāfijas, var teikt ka nav
tomēr ir maza dūmu mašīnīte
saliktas baigās gaismas, fermas skatuvē
dažiem mazajiem intermēdijiem
tiek mesti, šķaidīti tomāti
nogalinātās kaijas asiņainās
filejas atzīstoties sejā tiek smērētas
aktieri dzer un dzied starpbrīdī jau
veloso skaudri skaisti dziedāto
kukuruku-kū
izdzied līdz bezspēkam

ja es varētu taisīt tādu teātri
tad būtu jēga to darīt

precīzi kā operācijā
vizuālas lēnas gleznas
gaismas un keidža variācijas
ģeniāli kontraversāla dzeja
maigi harmoniki holteina apdarinājumi
fantastisks mecosaprāns un
gluka eiredīkes ārija ar dzletniem baloniem
acis no asarām jāslauka
once upon the time
svītrains un maigs
nogrimstam dzelmē zilajā
kopā ar kronētiem dziedātājiem
zem ūdens viļņiem
liegani šupojoties

visi laimīgi
laimīgi

kongresu nama zālē
uz lieliem podestiem mūziķi
uz steinway d pats nīmanis
spēlē, vienkārši, atturīgi
un profesionāli
skaļa apskaņošana
aktīvas vijoles, čellists un pūtēji
visi laimīgi
arī ar aizmirsto alu
un čupu pārdotu cd

negribas tusēties
un gulēt arī ne
jāplanē pa vidu

doma baznīca pārbāzta
32 koristi no kembridžas
zēnu koris dzied talisa
un tavenera skaņdarbus
pietrūkst kontrastu un tīrības
tad jau bruknera himna cecīlijai
bija labākais, bet no augšas dziedot
viss saplūst vienā bezgaršīgā dziedājumā
galante izglāb koncertu
ar franka panis angelicus, mocarta
laudate dominum un ave maria uz bis
kora pavadībā kā parasti spoži un maigi
izvij savu operatisko soprānu doma velvēs
uz piedevu pat asaras acīs saskrien
par pārsteigumu

fēns un žeņšeņa kaste universālveikalā
lašmaizes uz pēterbaznīcas smaili skatoties
un karību jūras pirātu pirmo sēriju skatamies
lieliska, lieliska pirātu filma
balzams ar kolu un mājas popkorns
drīz būs arī lielais ekrāns
otrā diena bez grāmatām
divas dienas līdz vieniem nogulēts
pokemons izgāzies zvāļojas
buddhas lotosa ziedā
ūdens zeltains plūst

uzdāvināja biļetes bija jāiet
grandiozas gaismas, ideāls video
viss kā nākas, tikai sānu ekrāniem kalibrācija citā krāsā
mākslinieki kārtīgi piestrādājuši
patīkami ka Metjū vismaz klavieres spēlē
un pa vidu pat pusminūti tjipa šūmani atlaiž
bet skaļi, skaļi, skaļi dikti
prieks par positivus, ka vēl kāds bez fbi
normālus koncertus taisa un vēl dienu pirms aerosmith
dziesmas līdzīgas, bet koncerts mērķtiecīgs
un precīzs, draugi aizgrābti, vai guļoši
mēs neizpratnē pastrīdamies un pēc pokemona dodamies
žilde raksta - Ja ne emocionālākais, tad viens no pēdējo gadu jaudīgākajiem (ja ne jaudīgākais) koncerts, kas redzēts Latvijā.
nu paldies dievam uz aerosmith rīt nav jāiet
tad jau labāk es filmu par hašišu beidzot noskatos
dzert laikam vajag vairāk un šitādu mūziku klausīties
lai baudītu te kaut ko nedejojot
vivat la generation nouvelle

jauks uzstādījums, lielska kompozīcija
un protams, mūzika
cik pirmā daļa nepatika
ak latvju dramaturģija
tik otrā daļā piedots tapa daudz kas

veritas skan kā briarsa jaunās operas motīvi
bet spēks ir skatuves lakonismā
koris cenšas lieliski un smukas
mazās led lampiņas katram

solisti spilgti, vokāli un aktieriski precīzi
pat visi 10 brāļi izdresēti perfekti
un vispār prieks, ka ķeksīša apmeklējums
iepriecina
komplimenti visai radošai grupai

viennozīmigi lielāks līdzpārdzīvojums
vismaz ir salīdzinājuma ar Gothama pilotu
par jaunās mūzikas operām runājot
toties absolūti nav skaidra tēmas izvēles aktualitāte
vai tiešām tikai jaunā komponista kristietības mānija

bet tā jau tikai viņa pirmā opera

leo slāj pa šauro ieliņu
uz jumta palasot grāmatiņu
uz iztādi aicina

viļņi, viļņi
mistiskā izsāde rixc
ar zināmiem, aizmirstiem faktiem
par telefonu starojuma kaitīgumu
raidītājiem un kodolpārklājumiem
elektrības līniju starojumiem

un diviem gidiem, kas visu skaidro
no mākslinieku, biologu viedokļa
video un slaidšovi un bobs laimīgs
ka ir video par teslu, ko tā arī
domāju neapskatījās

mistisks zināntes/mākslas starpžanrs
kas informē sabierdrību par viļņiem
koncentrējoties uz radio viļņiem
un vienīgais eksperimentālais
ir augs, kam pieskaroties mainās
diagramma

burvīgs uzstādījums
krāšņš koris, apburoši kostīmi
un opolais tiešām no sirds izjūt lomu
un spēj arī pārliecinoši nodziedāt
sirdi plosošo traģēdiju

starpbrīdī
mēs nedaudz vieglā vasaras stilā ģerbušies
uz opernama dārzu pie strūklakas dodamies
klasesbiedrene ar vīru, kurus ārsti uzaicinājuši
žagars ar baltmataino strodi pa savu pieņemamo
kabinetu plati smaidīdami ņemas

jau otrais cēliens, kā grāmata atveras

triumfē žagara stils
īpaši centrālais elements - dīvāns
kas mākslinieciski dažāds piedalās visās ainās
varēja tik kādā būt sarkans pa vidu
skatuve skatuvē un video ir labi paņēmieni
mēles princips atgādina pīķa dāmā misenes uznācienu
toties cik dzīvs kora un solistu teatrālais izpildījums
un protams patīkamais pārsteigums, ka arī
vīriešiem ir ko darīt operā, kur var redzēt
gaumīgus, kailus kabarē numurus

braucu pēc brālīša, lai uz terases
galdu augšā vilktu

nejauši ieklīstam tukšajā avesolā
kur slavenais dānis Bo Holteins
diriģē skumjo avesolu
sirdi plosošā stāstā par kapteini
kas savus jūrniekus ameriku meklējot
nāvē ieved
un to visu atceroties stāsta to
un finālā protams mirst
visskaistākais trīs soprānu solo
plus koris gabals - zvaigžņu mūzika

aktieris vecs, bet stiprs, ripina dāniski
savu monologu blakus ekrānam ar tekstu
koris lēkā augšā lejā un dzied pat jauki
rīt paldies dievam radio kora koncerts
ar franču diriģenti un franču programmu
būs cits smeķis