Dzintaru koncertzāles 70ās sezonas atklāšanas koncerts
Jun. 4th, 2006 | 12:30 pm
Kārtīgs Galā, pārpildīta zāle.
Sākums ar četriem pacēlājiem un strādniekiem ar kefīru, kas ar ņirbošu plēvi aizsedz visu skatuvi, kas pēc skaļiem zāģu un montāžas trokšņiem lēni nolaižas atsedzot skatam skatuvi un orķestri. Pacēlāji aizbrauc, bet viens ar lēnu akulumatoru lēni, bet pacietīgi dodas garām visai skatuvei, strādniekam iemalkojot kefīru. Publika aiz izbrīna un pārsteiguma vairākkārtēji aplaudē.
Sākas NBS pūtēju orķestra skaņdarbs, kam aizmugurē liels caurspīdīgs videoekrāns ar ūdenī peldošiem delfīniem. Aiz ekrāna kā milzīgā akvārijā Dzirnu dejotāji ar plēvēm izdejo ūdens valstību. Skaisti un precīzi divi galvenei solisti - delfīnu pāris peld aiz šī ekrāna ļaujot noticēt, ka neeksistē gravitācija. Fantakstiska gaismu partitūra zīmē deju plūstošās līnijās un rada ārpus realitātes sajūtu redzētajam. Uz video ekrāna jūra, saulriets un sānos Dzintaru koncertzāles un Jūrmalas vēsturiskās un šodienas fotogrāfijas. NBS orķestris pārsteidz ar savu skanējumu, īpaši uzmanību saista ksilofona spēlētāja, dāma unfirmā ar stilīgu frizūru un īpašu aizrautību, degsmi un emocionāli piepildītām kustībām. Tāpat kā dejotājiem. Pirmā daļa kopumā vērtējama kā netipiska Dzintaru koncertzālei, kontrastaina un lai arī nebija skaidrs, kas tieši tur notiek - bija ļoti, ļoti labi. Tiešām skaisti un ceremoniāli, Ūdre un Aizstrauta arī runā īsi un satūrīgi.
Otrajā akadēmiskajā daļā Mendelsons ar Krievijas solistiem dvīņu brāļiem Igoļinskiem kuri kā ūdens lāses, lai arī dažādas sirmās frizūras. Diriģē Viļumanis un orķestris, spītējot publicitātei, tieši viņa vadībā spēlē tiešām lieliski. Nav programmiņu un arī ja būtu publika laikam tik un tā starp visām trīs daļām aplaudētu. Jo nezin, tak atkal, ka starp daļām tā nedara, nevar tak dzejnieku pārtraukt pēc katra pantiņa. Bet ar visu uvertīru kopā par garu.
Programmas nagla Lielbritānijas latino džeza grupa no Lielbritānijas, kā boina vista social club bija lieliska, dzīva un patiesa. Mulsina rietumu džeza tradīcijas latinos skaņās, bet kubieša Carlos Fuantes vārds un vokāls to visu izlīdzina.
Nu lielisks, pārblīvēts un kārtīgs atklāšanas koncerts. Ar kontrastiem un pārdomātu un tiešām rosinošu sākumu.
Uzvedieties šodien netipiski, lūdzu. Ir tak tik skaisti.
Sākums ar četriem pacēlājiem un strādniekiem ar kefīru, kas ar ņirbošu plēvi aizsedz visu skatuvi, kas pēc skaļiem zāģu un montāžas trokšņiem lēni nolaižas atsedzot skatam skatuvi un orķestri. Pacēlāji aizbrauc, bet viens ar lēnu akulumatoru lēni, bet pacietīgi dodas garām visai skatuvei, strādniekam iemalkojot kefīru. Publika aiz izbrīna un pārsteiguma vairākkārtēji aplaudē.
Sākas NBS pūtēju orķestra skaņdarbs, kam aizmugurē liels caurspīdīgs videoekrāns ar ūdenī peldošiem delfīniem. Aiz ekrāna kā milzīgā akvārijā Dzirnu dejotāji ar plēvēm izdejo ūdens valstību. Skaisti un precīzi divi galvenei solisti - delfīnu pāris peld aiz šī ekrāna ļaujot noticēt, ka neeksistē gravitācija. Fantakstiska gaismu partitūra zīmē deju plūstošās līnijās un rada ārpus realitātes sajūtu redzētajam. Uz video ekrāna jūra, saulriets un sānos Dzintaru koncertzāles un Jūrmalas vēsturiskās un šodienas fotogrāfijas. NBS orķestris pārsteidz ar savu skanējumu, īpaši uzmanību saista ksilofona spēlētāja, dāma unfirmā ar stilīgu frizūru un īpašu aizrautību, degsmi un emocionāli piepildītām kustībām. Tāpat kā dejotājiem. Pirmā daļa kopumā vērtējama kā netipiska Dzintaru koncertzālei, kontrastaina un lai arī nebija skaidrs, kas tieši tur notiek - bija ļoti, ļoti labi. Tiešām skaisti un ceremoniāli, Ūdre un Aizstrauta arī runā īsi un satūrīgi.
Otrajā akadēmiskajā daļā Mendelsons ar Krievijas solistiem dvīņu brāļiem Igoļinskiem kuri kā ūdens lāses, lai arī dažādas sirmās frizūras. Diriģē Viļumanis un orķestris, spītējot publicitātei, tieši viņa vadībā spēlē tiešām lieliski. Nav programmiņu un arī ja būtu publika laikam tik un tā starp visām trīs daļām aplaudētu. Jo nezin, tak atkal, ka starp daļām tā nedara, nevar tak dzejnieku pārtraukt pēc katra pantiņa. Bet ar visu uvertīru kopā par garu.
Programmas nagla Lielbritānijas latino džeza grupa no Lielbritānijas, kā boina vista social club bija lieliska, dzīva un patiesa. Mulsina rietumu džeza tradīcijas latinos skaņās, bet kubieša Carlos Fuantes vārds un vokāls to visu izlīdzina.
Nu lielisks, pārblīvēts un kārtīgs atklāšanas koncerts. Ar kontrastiem un pārdomātu un tiešām rosinošu sākumu.
Uzvedieties šodien netipiski, lūdzu. Ir tak tik skaisti.