LV izrāde JRT - Piektdiena - Elpojiet, dziļi
May. 27th, 2006 | 12:41 pm
patīkams pārsteigums. esmu latvietis.
negaidīts mikslis, ar lāčplēsi, elpojiet, dziļi, un vēl virkni latviešu aretipiskās mākslas citātiem. Sondoras neiespējami apspīlētā seksualitāte izrādē realizējas negaidītā virzienā. Neaptverama Apines loma, kā vecai, vecai superlaimīgai hipijenei. Un koris un dziedāšana, tiešam nav nozīmes izpildījuma, jo galvā tak skan īstais meldiņš. Elektroniskā ģitāra un muzikālais noformējums valdzina. Scenogrāfija, gan garlaiko. Un politiskais moments bija tik traki grotesks, ka pat bija piedodams. Valdzināja daudzi teatrālās teksta interpretācijas paņēmieni un aseksuālais nacionālpatriotisms, kas taču tiešām ir mūsos, bet šajā informācijas karā, sāk aizmirsties. Dziesmusvētku video ar enreģijas vadošajiem virsdiriģentiem, pēkšņi liek saprast, ka esmu latvietis un ka uz dziemsu svētkiem vienkārši ir obligāti jāiet.
Nesaprotu, kāpēc šī ir vienīgā JRT izrāde, kas nav izpārdota. Laikam cilvēki vienkārši vispār neuztver, to, kas uzlikts uz skatuves.
Filma Četri balti krekli - Elpojiet dziļāk, tiešām parāda to, ka ir jēga cīnīties. Un jauki to bij skatīties atkal un redzēt pavisam vecos ieapaļos tramvajus ar kuriem tikai dažreiz biju braucis pašā bērnībā. Rīga patiešām ir izmainījusies kardināli šajos 40 gados.
atgriežos uz skatuves
uzskrienu virsū
iedzimtai un cienītai
sarkaniem matiem
- ko Tu te dari,
viņa patiesā izbrīnā prasa
- pēc maka atnācu.
negaidīts mikslis, ar lāčplēsi, elpojiet, dziļi, un vēl virkni latviešu aretipiskās mākslas citātiem. Sondoras neiespējami apspīlētā seksualitāte izrādē realizējas negaidītā virzienā. Neaptverama Apines loma, kā vecai, vecai superlaimīgai hipijenei. Un koris un dziedāšana, tiešam nav nozīmes izpildījuma, jo galvā tak skan īstais meldiņš. Elektroniskā ģitāra un muzikālais noformējums valdzina. Scenogrāfija, gan garlaiko. Un politiskais moments bija tik traki grotesks, ka pat bija piedodams. Valdzināja daudzi teatrālās teksta interpretācijas paņēmieni un aseksuālais nacionālpatriotisms, kas taču tiešām ir mūsos, bet šajā informācijas karā, sāk aizmirsties. Dziesmusvētku video ar enreģijas vadošajiem virsdiriģentiem, pēkšņi liek saprast, ka esmu latvietis un ka uz dziemsu svētkiem vienkārši ir obligāti jāiet.
Nesaprotu, kāpēc šī ir vienīgā JRT izrāde, kas nav izpārdota. Laikam cilvēki vienkārši vispār neuztver, to, kas uzlikts uz skatuves.
Filma Četri balti krekli - Elpojiet dziļāk, tiešām parāda to, ka ir jēga cīnīties. Un jauki to bij skatīties atkal un redzēt pavisam vecos ieapaļos tramvajus ar kuriem tikai dažreiz biju braucis pašā bērnībā. Rīga patiešām ir izmainījusies kardināli šajos 40 gados.
atgriežos uz skatuves
uzskrienu virsū
iedzimtai un cienītai
sarkaniem matiem
- ko Tu te dari,
viņa patiesā izbrīnā prasa
- pēc maka atnācu.