Greenway filmas - April 28th, 2006

prieks par Latvijas teātri. Jauki, ka iedota lielā skatuve un dara ko grib un izdodas. Moderns scēnisks uzstādījums, dialogu risinājumi un kaudze ar citātiem, no Nikita, Brāļiem Ziemeļniekiem, Iļģu skaistās dziesmas melodijas, krievu estrādes, realitātes šoviem, terorisma, Tarantino, un protams, protams arī Grīnveja filmas. Tiesa, pietrūka seksa. Ģeniālas gaismas, tērpi un pat jauka mūzikas partitūra.

Patiesībā vienmēr ir tāda, kādu to iztēlojamies, un tieši iztēlojoties rodas patiesība. Un kāds ir nežēlības vai negatīvā mērs. Vientulība un mīlestība. Deja ar sarkanu gulbi.

Vakar man saplīsa Ali Khan sarkanā magnetolas kasete. Sapinās lente. Varbūt varētu to salabot, bet izskatās ka nav jēgas. Šis periods ir nosēdzies. Varbūt beidzot jāliek modernāks maģis, vai arī pat auto jauns jāpērk.

Kaseti man uzdāvināja Ansis, kopā ar Williama Orbita Strange Cargo, kad man bija 15. gadi. Toreiz to klausījos vectētiņa 70to gadu pelēkā magnetolā savā bērnu istabā uz palodzes. Esmu to vienkārši tinis fonā un klasījis neskaitāmi daudz, zinu to no galvas un vēl tagad pēdējos 3 gadus tā diendienā skan manā auto. 1000 reizes ir minimums noklausītas. Tā kasete esmu nedaudz Es. Un pilnīgi loģiska liekas doma to ierāmēt un pielikt pie sienas. Bet tas ir pretrunā ar manu pēdējā pusgada domu, izmest vismaz pusi to ārprātīgi svarīgo un sakrāli nozīmīgo krāmu, kas man istabā sakrājušies. Jo šis atkal būtu viens no viņiem. Visdrīzāk jau nekas nemainīsies, ja arī tā man būs. Ko lai dara. Gribas vairāk laika, tad arī vēsturē elpot būtu iespēja.

Visvairāk karstā vasarā stipra lietus laikā man patika atvērt logu un laižot iekšā skaisto veldzējošās karstās vasaras smaržas vilni klausīties Dead Can Dance vai Ali Khana Musta Musta.