Greenway filmas - March 25th, 2006

- Kā iet? - viņš jautāja vecmāmiņai
- Rietumu frontē bez pārmaiņām. - viņa atteica
- Kā pilnīgi nekas nenotiek?
- Tas jau ir tikai nosaukums!

viņa jau vakar divas dienas pirms laika
pārgrieza pulksteni
uz vasaras laiku - stundu ātrāk

šodien bija uz džakuzi pirmoz reizi dzīvē
- tāda laba sjūta
no visām pusēm šļāc ūdens virsū
tas ir kaut kas pavisam sevišķš
tagad tak visu kaut ko izgudro
ko tik neizgudro

turēties gribas cik var
un visu tikai uz labu vērst
tik cik var

Neaptverams notikums Latvijas teātrī. Māli ir viss, cilvēki, ēdiens, attiecības, sekss, ikdiena. Izvēle, brāļu mīlestība un mauka - upuris, kas visu vada. Spilgts scenogrtāfiskais līdzpārdzīvojums, ģeniāls muzikālais noformējams, liktenīgi, liktenīgi perfekts aktieru darbs. Arhitipiskā seksualitāte, no māliem, aktieriem vienkārši vibrē neaptverams spēks, kas dzīvo savu dzīvi. Izrāde uz ko būs jāiet vēlreiz, jo tikai pa vidu var uztvert piedāvāto plašo Borhesa pasaules interpretāciju. Dramaturģija - unikāla - būtu interesanti redzēt, kā to risina cits režisors. 2h palido kā 40 minūtes, ja šī izrāde notiktu Parīzē, NY, Londonā ar kādiem slaveniem aktieriem - pasaulei vienkārši aizbruktu jumts. Izrāde, kas ir tik patiesa, ka mēģinot to aprakstīt nevar - tikai ieslīgt pseidointelektuālos mālu apcerējumos un jebkura bilde ar tās piezemētajām gaismām, mitro mālu raksturotu to labāk. Bet patiesībā stāsts ir no austrumiem un mūsdienu japāņu literatūra runā par to pašu, tikai govs vietā ir aita. Māli, cilvēki, dienišķā maize, darbs, mīlestība, attiecības un un arī govs ir viens un tas pats, vijīga masa, no kā ir viss. Un šī sajūta, ka zini, ka kāds mirs. Un govs - vienīgā kas šajā vidē var reflektēt kaut ko no ārpus - mistiskais, Dievs. Mūuu. Un tu raudi. Absolūti vienkarši un ģeniāli, izrāde no kuras liela bauda ir arī pēc tās un gribot negribot jāiet ar draugiem dzert vīnu.

un viņš saprata
lai sekss būtu
sekss, galvenais
kas viņam ir svarīgs
ir tieši
atdošanās