Trio Wanderer
Mar. 13th, 2007 | 10:21 pm
From:: prieks
kā ūdens malks pēc gada mūzikas balvas un
haidna pasaules radīšanas pāgājušā nedēļā
Trio Wanderer šodien Melngalvju namā
reti spēcīgs ansamblis, kas ja forte, tad tā arī spēlē
un tik nežēlīgi precīzi un izjusti
pirmajā daļā Brāmsa pirmais klavieru trio si mažorā op.8
tas, par kuru ierakstiem viņi Kannās šogada sabūja kamermūzikas gada disku
ja tik tās klavieres būtu labākas, būtu lidojums
vislabāk man protams patika Scherzo, Allegro Molto, bet viņai protams lēnīgais Adagio
tad Lista Tristias pārllikums patiešām kā ieleja, plaši un tālu
bet uzvara protams bija otrās daļas Šostakoviča otrais klavieru trio mi minorā op.67
andante vēl tā, bet largo un allegretto, bija nepārspējami dažādi plaši
programmiņā rakstīts pēc rakstnieka Solomona Volkova vārdiem:
trio fināls brēc uz debesīm, tās ir sirdi plosošas skaņas, pats lielākais no visa, kas jelkad ir radīts par Holokaustu
asie pizziccatio ar cologno kontrastē ar lēno un plūstošo, kā lava aukstā ūdenī
piedevās Dvoržāks un mežģīnotais Mendelsons, kas nedaudz pēc visa liekas daudz par daudz mežģīnotu
bet vismaz Rīgas publika māk novērtēt mūziku un izaplaudēt piedevas, jauki
francijas garu turpinot mājas kino zālē šovakar Fanfars Tulpe, redzēs kā būs pēc tāda Šostokoviča
haidna pasaules radīšanas pāgājušā nedēļā
Trio Wanderer šodien Melngalvju namā
reti spēcīgs ansamblis, kas ja forte, tad tā arī spēlē
un tik nežēlīgi precīzi un izjusti
pirmajā daļā Brāmsa pirmais klavieru trio si mažorā op.8
tas, par kuru ierakstiem viņi Kannās šogada sabūja kamermūzikas gada disku
ja tik tās klavieres būtu labākas, būtu lidojums
vislabāk man protams patika Scherzo, Allegro Molto, bet viņai protams lēnīgais Adagio
tad Lista Tristias pārllikums patiešām kā ieleja, plaši un tālu
bet uzvara protams bija otrās daļas Šostakoviča otrais klavieru trio mi minorā op.67
andante vēl tā, bet largo un allegretto, bija nepārspējami dažādi plaši
programmiņā rakstīts pēc rakstnieka Solomona Volkova vārdiem:
trio fināls brēc uz debesīm, tās ir sirdi plosošas skaņas, pats lielākais no visa, kas jelkad ir radīts par Holokaustu
asie pizziccatio ar cologno kontrastē ar lēno un plūstošo, kā lava aukstā ūdenī
piedevās Dvoržāks un mežģīnotais Mendelsons, kas nedaudz pēc visa liekas daudz par daudz mežģīnotu
bet vismaz Rīgas publika māk novērtēt mūziku un izaplaudēt piedevas, jauki
francijas garu turpinot mājas kino zālē šovakar Fanfars Tulpe, redzēs kā būs pēc tāda Šostokoviča