Mašīnā atkal kondiška nobeidzās. Itkā sapildīju, pēc 1,5 mēneša čiks un cauri. Ķipa radiators nav beigts, bet kur tad pazūd freons, varbūt kādai trubiņai būs pienācis gals! Bet tā negribas izgrūst naudu remontos! Jah....

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Armands Runčels (69) iztērējis visu savu naudu, vairākkārtīgi aplūkojot konta bilanci bankas automātā. Lai gan viņš ir «Hansabankas» klients, pie pilsētas lauku teritorijas veikala ir tikai «SEB Unibankas» bankas automāts. Pirms iepirkties, Runčels parasti pārbauda, cik daudz naudas palicis uz kartes.

Tā viņš rīkojās arī šodien un noskaidroja, ka kontā ir vēl lats un deviņi santīmi. Veikalā rūpīgi izvēlējies preces, kuru kopējā vērtība bija lats un deviņi santīmi, Runčels devās pie kases, kur viņu gaidīja ne vien kasiere, bet arī nepatīkams pārsteigums: kontā naudas nepietika. Arī atkārtots mēģinājums autorizēt pirkumu bija nesekmīgs.

Atstājis preču groziņu veikalā, Runčels izgāja ārā, lai pārbaudītu bilanci. Tā izrādījās tikai deviņdesmit deviņi santīmi! Nesaprazdams, kas notiek, viņš devās atpakaļ veikalā un izvēlējās preces par deviņdesmit deviņiem santīmiem, bet kontā atkal nepietika naudas! Par spīti kasieres neapmierinātībai, Runčels devās vēlreiz aplūkot bilanci bankas automātā. Tā bija astoņdesmit deviņi santīmi… Nauda burtiski kusa. Neveiksmju sērija ar to nebeidzās. Vēl astoņas reizes mērojis ceļu no veikala uz bankas automātu un beidzamajā reizē izvēlējies konfekti par deviņiem santīmiem, Runčels nespēja nopirkt pat to. Aplūkojis konta atlikumu, viņš ieraudzīja, ka tas ir mīnus viens santīms.

«Patiešām nesaprotu. Agrāk varēju skatīties, cik tik uziet, un nekas tāds nenotika. Bet tagad — kaut kāda mistika… Kas gan notiek ar šo pasauli» Runčels pauda savu izbrīnu.

Avots: http://www.patiesi.lv/2007/05/22/virieti...

Nu ko tauta, atzīstās, kuram ir gadījies ķemertiņā samērcēt dupuci, jo podā krītošā mantība saceļ pamatīgas šļakatas?
Man nav kauns atzīties, ka tā ir gadījies. Ja vēl tas notiek mājās, tad jau štrunts, bet ja sabiedriskajā labierīcībā, tad gan varu iedomāties, cik patīkamās sajhūtās ir saraucies jūsu ģīmis! :) Bet nu ko tur daudz par sajūtām, kādas rada slapjuma nokļūšana uz pēcpuses. Jautājums ir kāpēc tas tā notiek un kā no tā izvairīties. Cits teiks ka tas ir gravitācijas likums. Lai nu tā būtu, atbilde jau nebūs nepareiza. Bet droši vien jau vainīga būs jūsu vai (sabiedriskā) tronīša konstrukcija. Ko darīt? Uz veikalu jau atpakaļ nopirkto un pie grīdas pieskrūvēto troni jau nevedīsi mainīt, sakot, ka brāķi iesmērējuši. Un arī iemēģināt tronīti pirms iegādes visticamāk ka veikalā jums arī neļaus.
Kādi būtu risinājumi:
1. Kāpt ar kājām uz poda malas un cerēt ka iegūtais attālums no troņa slapjā gala līdz dibengalam būs pietiekami liels, lai slapjās šļakatas jūs nesasniegtu.
Bet mājās tas taču nebūs visai praktiski, jo sevišķi tiem, kam patīk uz tronīša palasīt dienišķo avīzīti! ;) Galu galā tupus jau nevar ilgi nosēdēt. (tātad atkrīt). PS: sabiedriskajās sēdētavās var tomēr izņēmuma kārtā pielietot!
2. Kā mēdz teikt, viss ģeniālais ir elementāri vienkāršs un šļakstīšanās problēmu var novērst, ieklājot tualetes podā mazliet tualetes papīra. Papīrs peld pa ūdens virsu un brīdī, kad jūsu izmocītais brūnais lācītis iekrīt āliņģī, papīra strēmeles neļauj ūdens šļakatām tiekties pretīs saulei (atvainojiet, aizsapņojos), pretī jūsu sēžamvietai! :)

Tātad, tiem, kas to vēl nezināja, iesaku pamēģināt, tiem kas to jau zināja, un zin kādu citu metodi, kā padarīt ikdienišķus procesus daudz patīkamākus, lūdzu dalīties pieredzē.

Lai Jums jauka diena! :)