|
|
LiveJournal for zemapzinnas modulis.
|
||||||||||
| Tuesday, December 20th, 2005 |
|
||
| Es gribētu pievērst uzmanību - tā turpinot mēs veicina standartizāciju, visi mūsu biedri ar laiku nonivilēsies un zaudēs individualitātes iezīmes; piedāvāju izdomāt konceptu. | ||
|
|
| Sunday, December 18th, 2005 |
|
||
| Es aicinu ieskatīties sevī, es saprotu, ka pandermotorā vēstule ir vienīgi man pieejama, pārējie šādi vai tādi ir ierobežoti savos konceptos, bet pamēģināsim skatīties pāri sevis izveidotajai pasaulei. Apkārt ir daudz atšķirīgā, es aicinu neieciklēties, būsim inovatīvi. | ||
|
|
|
||
| Pastāvīgs anarhisms nav pieļaujams, ir jāvalda saprātam; audzēsim to uz palodzes saulē; es nopietni! | ||
|
|
|
||
|
Allah ahbar Allah ahbar deniņi dejo deju ar sauli pinumā izdīdzi auglis tas ir Dievs tas ir Dievs Allah ahbar Allah ahbar Manas rokas iztek samlatā Kuldīgā Allah pa barabanu iesim koļīt Streiču skuķus apmetīsim līkumu ap kapiņiem un mazo banku ar saļaru paķers līdz lai ir dvaka dejot |
||
|
|
| Tuesday, November 29th, 2005 |
|
||
| Šodien parakstīju čeku par klusēšanu, pārlasīju un izdzēsu divus pēdējos prusakus. Mana paraksta vieta uz diētas, esmu laikam mazliet aiz perefērijas; nodzīt bārdu, izgludināt skujas, manas auss ļipiņas slidinās pa dakstiņu notek balodis paņemt kārtējo gāzes glāzi pusbrāli karnevāli mizantropi kulināri mērkaķojas izstumtie alkazāri | ||
|
|
| Thursday, November 24th, 2005 |
|
||
|
rekā mūs ievilka kājas pa priekšu zods uz augšu aizšņorē kārbas ar dāvanu smaku un dūmu vārdi un mātiss ar vāli un krēpes u mdažādi vārdi ar sapavu raktīas mājas uz azotes uzlikti mangaļu stādi izvāri māsiņu dāvis unz krasns auc mani uz mājām ir pietiekoši daudz ko teiktt ar maziem subtitriem nezinu valodu zinuk aa jābaidās no sāļiem solījumiem nakts naāk ziemu nes paklupa divas ar pusi nedēļas aukgstas smejas ruksis u mekle kā piecelties un samainas vadi un kūtsmēsli stāvi nes uz atraugām divas māsiņas krāsniņas kroāso mutautus biljarda deguni sarkanas ūsiņas aizrijas mantrausis keljo pa pruvu divas automātu kārtas u n meklē savas māsiņas kārāsiņas un nezina adresi bet zina pagales vārdus katras sadedzinātas dzīvības smārdus zina netici tā jau tas notiek kad kreisā roka pet gaismu sacērt gošu krāsas smalķās ainavās un debīlas atvadas no kokiem izšļūk atvases maziem gobelēniem pieteiks krāsas ja pateikšu savas māsas vārdus un tukssneša krāsmatas atpakliek no mūsu gonkām un dervišiem un tālivalžiem un dundegām un smaragdiem dūdina nesaprotamas gonkas tā teica zaratrusta un mna nav ko piebiltst ijo esmu gājputnu balva un tu neziin kā sauc manus ausktsus toņus toilets uz apvāršņa un drebošiem soļiem nāk pastaitgā saule un deviņas vēstules atnesa saujā krāsmatas smailas uz vēdera graize ar žileti ulziesmo jauni vārdi un vaidi ar smaidu uz lūpām vaidi un atvadies no pelēkām brīvidienām krāsainās salās pie grieķijas orobežas kas palika pilna bezgala smalku tīklu no vilnas un zivīm asakas iestrēga kaklā un deunā saauga olīvjukauliņi un tā viņi teica mūs sauca un sauc par dvēseles atkušņiem dāvid zobs mani no tevis šķir deviņas vasaras mani no tevis šķir tālavas aturētājs ir mūsu tēvzemei viss ko var vēlēties tikai manas brīvības nav un es nemaz negribu jo esmu izclineiks skolā un karoju tēvijia filmā par prēriju esmu izcielnieks filmā un mabudžeta kadrā ietilstpu ar visām mašinām runājos un dzejoļu rakstu un māsiņas sacērtu gbaali nāsies par daudzām naudām atbildēt nākseis ko es tad teikšu policijas priekšniekiem kas sacirta manu zodu uz atvadām ar kulaku ietrieca zobratu ausī līdz atmatam un koši sarkanas giasmas nāk stāvēt manas gultas galī un palagi stāvi no briesmīga aukstuma nnāk dūdo vējš a aiz aizkariem paslēpa sakrustotas kjas man palika parādā klauni nāk riedami smaidīgiem viepļiem es nezinu parāda manas ausis ir dekamerons ar uzliesmo dāvidi šovi un krogi un krāsas un karātavas un meža laumas mazas plikas sērkociņu galvas manam asins radiniekam nav vārda es esmu pats par sevi visu šo ziemu pacilājsi pāri un namatēvs ir no manas rases izliecies ka dzirdi jo esmu ar parādu apgrūtinatas krūtis |
||
|
|
|
||
|
turpina kad naktis ielej ausīs taktis atkārtot uz atmiņu dzejoli noskaiti ar palīgu dienu no dineas svētibu nes karstus suņus uz azotes melku vandālis grēda pār kurzemi iesildas mazias rūdolfs bacilis ūsiņas izdīga malku pār plecu aiznes uz sibīriju divaspusi sejas kā klājas jums cienīgtēvs esmu juris liepnieks mani sauc jurģis manā balsī skan atvadas esiet tik laipni un laimejiet zuti lokanas krokas uz azotes rokas melnas sālsmaizees visurs kur saulstari meklējam sālsmaizes paraugu špikeri atkal par svētību būttisko mājtru i krustiņa pavediens visi zin kā izskatās gājputni mana maza makšķere skrienam pa pludmali redzēju kāju un starpas starp pirkstiem mani sauc jānis esmu zubris kājas skrien pakaļ manam vandālim labrīt es negirbu rakstīt laidiet vaļā mājturis prasa kā klāajas mammai divas litru pudeles ievietojam aukstā ūdneī gāzes vads vaid kad krēsla pavirši atbīdā no sienas skapis ir vainīgs es neesmu vaļīgs\akords pazudis izlēgts atvienots elektrības vads un manas mammas kaķis balts diegs ezis uz sētas mieta skaita dzērvenes esmu pa r mieru pasaulē un maksas bal;ēm kājnieki atnāca atbŗivot mājvietu durvis iečīkstas tā tam būs būt mana iekšēja ballss saka paldiesas kā retas atblāzmas un krāc durvis caurvējā vieglā ielāpiem diegā sakārtiem sniegā izraku bedri iunn iekritu maža mala kājas salst grīdas dēļiem nakglas čīkst ir ko pieblist ir ko teikt mamutam uz galda lej siekalas saldas un mīlīgas esmu no zobrata izvilcies mājas uz betona atvases izrautas tā filma mani ievlek un padara traku tā filma par patiesību par sokrāta balvu par pra'ta sasniegumiem un kājslauķa baudu |
||
|
|
|
||
|
goija savā intervijā stāstīja par roku dzelžiem par pantomīmu par vājiem nerviem par galvaskausu galu galā izrāvās knaps kvieciens rek a dazādi var patiekt kā dažādi nošļūk vārdi nevar cerēt uz atkārtošanos stieple stipejas es stiepju stiepli un palaižu vaļā badmintons aizšaujas pinbols sekundants es reibjos košļenes aizšaujas stipri atvilncies badminotosn gandrīz kā liekulība mutvārdība atvikltā atsptere gaida nelaiž vaļā brbari redzi m''užība gaida pie druvīm utu stāvi pretim skatās govis mēs mūsas bērni mēs karatisti bēši bazgalība nāc par manu sivue mēs vizuļos un kruzuļos iesim roku rokā baseinā stādīt kaktusu dušu maksu un moricu ruso naktstauriņs'nepublicēts romāns kastrētiem kviecieniem noliecu galvu\mazibre vainīga jūtas un kolorīts atceriet mani no amata valdē nauda valda lodes lēni krūmos slēpjas brīkšķina zarus saules pinumu caruri lapotni |
||
|
|
|
||
|
buļļa kaka, man nepatīk rakstīt es ilziekos izslienos slienas tek es nošņaukājos manas kr''epes saukātas esmu gandrīz skaista govs ja tu mani sauksi vārdā es atsaukšos azas galvaskausu dzīves ritums skeinu pret rūt kājas no mašīan sgaras un augstu māju lolgus baksta izlec skurstenis pa durvīm divas kājas somiņa bārksatini zābaki izrādās skudras stīvs reihs labdien kājām nav ne vainas esmu lidodājs džons aijā žūžū lāča bērni žviuks, mālera sesta'asimfonija sieva mālera resnā sieva lidija dūšiga sieviete ienāciet uz'vvārdiet kafikju tēju citornu sulu marmelādi gumijas konfektes malibū liķieri korķis\viņš sēž uz korķa dārģa viesnīcā un šķendējas par nepatīku rakstīt\es izliekos kalosāmies es kustinu vijolis, stirinkšķinu vēdinu palagus skeinu pa istbau māles rnekustas\iaijājiet mani uz palodzes uz rūtainas virtuves \kušs, pamazām,klusītēm atnāka tpakaļ sajēga\ka telpa starp mājām ir kritiems uz asfalta\apzins robežas rekur tās plivinasmūzikas skaņdarbi notis līnijas\cik daudz lakav vajag lia mani atpažitu mālera pēcteči vai savijušies zombiji vai koklētāji kurmīši durvīs stāvu es\man paldies uz korsetes\uzraksti dzejoli par tautas karali, par skursteni par rasolā nav gaļas esmu izsalcis kāds mētā muļķi uz mmanas rokas para\ādījies siers un mann nav spēka vairs rakstīt man izbaidžas ranis solfedžo marakdaū paldies par konfekti salamn kaširamdī un paldies redzi skrejpalas sklintis radzes kur dbesis izbeidzas aknmenī zāle dbesis ēd un spļauj putnius sejā rokai kas baro |
||
|
|
|
||
|
līdz reibumam kastrētas rokas un mežā palika ēl pāris sasalušas ogles mani tur edzi kā dsavu dēlu es izplenti atnesu dāvana svēta samākslots esmu bet nevaru ticēt rokās skaidas bez palikņa padona piecpadsmit rubļi par naglu uz galodas es esmu nazis ass, es griežu miesu dzīvu es spurdzu debesīs no mākoņiem lejā skurstenī ieplīsis stāvs esmu piektais stāvs bet nelaojoties jo esmu stāvā sajūsmā par ražas soliem par skolas soliem ko man deva pusdienaš kartupieļus kāpostus un karbonādi pieecdemsit santīmu pusdienām un visia dienai cigaretēm naudu zogu no kabatām gardebroe utaina laikiam nebūs laimējies manas kurpes plūdos savijas esmu neesmu suta besz mitas e smu klavieru partija partidūda tūta konfekte maza rūtaina seja uz šosejas pārbauceist ātrāk pār mani uz m'jaām es koknese rīga koknese sigulda tālā maršrutā devās tēvs malkas iceirtējs gulivērs ar kauliem mums nesaskan mēs esma oriīgnāli mūsdineas mūsmājas mūsu koša naudas zīme mūsu malka mūsu suta mūsu mušas mūsus vistas gaujas krastmalā kārpas krata augstu kājas liepas dzer airosolu un smejas es esmu zāle satīta esmu karavīrs partitūds esmu kavaliers maldīgs izejiet mani sagaidīt es esmu kokvilnas drēbes es esmu koša sakša esmu kolorīts stāvs manu koku pie deniņiem pielika statīvs esi par trejām par četrām dbesīm brīvs izdiedi kakordu esmu brīvs manas musas man skaita etviju esmu kāpostu tīts māklerīts bonds akcija sulīgs taurenīts moška apcietinās moška dos dzert moška sadzirdīs moška saule leks moška gumijas lēks moška atlaidīs moška tuksnesī moska palagos satīs moška saulcerīts moška ausši rīts moška salāpīs moška sadedzīnās dživs maijvabole moška tavu vārdu ietetovēs stīvs reihs bagana sadzertuve nava mana saule tuvu mana saule tālu rej esmu gandŗiz izdzīts suns ar bisi rokās skrienu sienu patafona maljorkas sieru un vīnu dzeru maķenīt siltu ar petroleju apdedzi ni rētu riekstos dzīvība kust apdullini masku pret asfaltu miklu un resnu dūmakas pastarīts melnas kokvilnas durvis usz rūtu mani apsmēja ar krūtu uz redelēmm z guošas\uz klavierēm uz pasta ēkas\ uz izkārtnes uz majestro mūtnes darvinisms mani padara traku esmu ar mieru izniekot laiku un antreslou izmejiet dzīvu mani no manaas dzīves vietas un dzīves karosta smejas karosta pīpē karosta osta līmi es smejos es audeksl tu krāsa mani atnesa tevi apdedzināja mūs pazaudēj amēs guļam uz brīvības ielas es aizmuku uz dzirnavu tu barona esmu krāpnieks tu stabulnieks m'\es mirstam tu dziedi es skrienu pret reibtumiem tu mani dzirdi es tevi dzirduar pienu ar šānabi ar sajautkiem brutiem es nezinu kā sauc mani tevi viņus visus uz mūra uzrakstītus vārdus es izlasīt nes'pēju man nav dzirdes es redzu ar pra'tu mn agribas ddert padzirdi mani ar pātagu pa muti redzi, tā skolas soli tukši \karā aizgāja pekši mazirbes un sulīgaais zutis mani apmeklē sapņos un murmina sekojošus vārdus |
||
|
|
|
||
|
izsametu sevi un citus savus lietotājus no frendlistes un nav man vairs ziņas, ko tie dara. katrs ieraksta mirgo lampiņa, sirds indīgas uz paplātes rokturi mežģīnes rāpuļi kroplis mašīnas kaujas mašīnas degunu urbšana maizes kastes sarkanas rozīnes lidmašīnas dzeguzes košas krāsas mezglu devīzes muskuļu rozīnes degunu pilieni draiskas mašinsa ar skortīm izrakstītas lazdas metamie kauliņi dzēšgumijas lidlauku garaiņi seržanti pleiceles kovārņi mefistofelis durbāns uz austiņām pule kaismīgas rozes uz matiem un atplēstiem reikjevikiem postulāts neeesi urena mana maizes pasaule manu dokumentu mapes un durvju spraugu smilškaste es esmu gandrīz izmirusi vācele no vācu valodas saprante maziņa, bet es cīnos man ira aksti un kārtīgas kandžas lirika nav visu nelaimju cēlonis es aizmigu un turpināju rakstīt be t nekas no tā nav vērtība jo esmu zīdainis un sandales virves pār pasauli uznminiet sauki virs pasaules karinas drūmas dvēseles un maizes kastes rej un smejas suns uz manu pusi un tu visu laiku skaties nekur citur kā tikai manās acīs kaist zirgu stallis un tu mani redzi bet es tev i nē atvaino mūs saista tikai ršainas drēbes un mazgadīgs prieks appar padarītu darbu un tu smejies es raudu mūs vieno slazdi un putniu bari kaismīgām dziesmām mēs uzlejam tēju un pakaram mēteli vienu pret seinu ar rokām izstpieptām pār betona vagām pār stiklotām rabarberu silēm nāk klajā valdis dzinulis un iztraucē rokturus no manām anāsīm nāk dziesmturis un tu turi muti klaudz v'varees ritienī es atvainojos par slikto servisu jo manām acīm nav ļauts redzēt brīnumus u n tu skaties bet neredzi mājas jo rokturi slideni mnāk lidmašīnu vāveres krīt kokos izplletņi kārni un nosmok striķos rāmi kodaļu kārni meatēti rožkrūmi bez sugas san mušas bet kas zin amnu paroli tu salaspils koknese manu rokturu malaziija laizīja košļenes u n kādas ugunis divas ais sadālās rokturi un paliek acābols un divas rododdendru stādi un mājvaboles un kurī stendā mešmires stāv kaķis mežā viens besz bises bietes sargā mazas mušmires straujāk aug par bērnziem vieniem pašiem mežā nav ko darīt svētā vietā krustu pārmet kašķejs nāca meta kurpi pret salaspils mālu un meta ūdeinī divas trubas un tā tas aiziet gadus no vietas izlasi mani unn turpini skaldīt cik tu vari redzēt ti k tu dzirdi redzķa smaržo divas ietas reizē skaties redzi nava kaudzes manas viarāk tavaas naudas nekā sviedru izlietu un sasmletu un ko lai dara kaudzēm naudas nava akur to likt uz palodzes vējā izneša'košļenses manu roku neturi stipri jo man iroka ir slima bet tu veseelu mūži gbu neesi mani redze'jusi jo es turu tavu roku savējā un mūs škir divas arp usi sekundes u mēīzīgā mierā un untumā es skrienu pret saules punumu riža sūnas un matu gumijas es neredzu kā tu izskaties pretī mnaāk saules pinumu dīvainas figūras nāk radioviļņi un tastatūras kārnas pret gaismu izskataās divas spuldzes kā manās jaunības fotogrāijās es neredu kā tu izskaties tiešām es nemānos aiziesim pasēdēt saule kā kartona manu muti silda kājas starp galēju vietu uz mēnesss saule atstāja komētu monētu varbūtējās saskrejaes vietas un tomī priekš maniīm nav vietas uz szemes kā dolomīts māk mest uz akmens asmenņa oglītes un mnāka divas gumijas viena par otru lēkā uz morica apziņassmok kronas un la'dē suņus paldies gumijas saules karstumā izlija ugunis mesties pret saplāknsi skaidas un harpijas mūzijas varonis iznestiet pastaigāt es esmu visrtuves sulainis mesties pret karstumu pret saules pinumu sunim na vnaudas suns dzīvot grib bet saraujas kastrēts suns pert gribu strādāt velkas nav uzvijas nav potences nav garau sarunu provinces uzsmaidi sunim bez astes kaula nav gumija nav apetītes suns grib dzīvot bet nesaprot valodu nevar paprasīt algas pielikumu nav saprantems starp gumiju un tēviju starp priekšnieku un rozīnes krējumu gribu jogurtu es esmu gandrīz izsalcis līdz panīkmama līdz zpsķu izsīkumam laba tā te'vu zāle kas sit galvu pagaldā uzsit mani gaisā tagad esmu krūpja un maizzi zini pati visu galvu no galvas visu kanālu izvsvēra no viena gala līdz otram un saprata ka nav vērts sastapties ar gaismas pili un visiem griesiteim nav vērts pateikties jo sula nav mana sula bet dievišķa sula un tā mēs skrienam prtim sulai |
||
|
|
| Wednesday, November 23rd, 2005 |
|
||
|
baznīca zvana kroplis dvēsles klana garzeķēs saķērušies asnagi badmintona baobabi |
||
|
|
|
||
|
mans tuksnesī iznesiet mans auksti un kupli mati mans lepra, mans kuņa barikāžu ugunskuri bez lodīšu pildspalvām bez kodolieroču galviņām bez tabu bez kamiku dziesmiņām beku bū |
||
|
|
|
||
|
cauršauj manu sirdi, dālder bušmanis, blusas, krēpes ieziepētas drēbes bet mazgātāja alfa ā kā kārtīgas meitenes ā kartiga kartiga kartiga kartāga kartāgas meitenes ā ar lodēm ar saujām ar skropstām un lapām apsedziet nakti uz nākamo rītu izdaliet guļvietu sauja par īsu metāla kāpurs zems pakava solis matētas rozes sulīgas rozes matētas rozes uz kaprīzes robežas |
||
|
|
|
||
|
Es izvazājos pa mikrorajonu mitrajiem saplākšņiem, vinila plates, vaniļas no vecas papīra apdrukas uzsita elpas trūkumu, pirksti sausi, mērcēju klavierēs nav vaļas labāk uz stīgas atspiesties zobus paņemšu no rīta klaudz bļoda volāniņi badmintoni un balerīnas kleita ar sarkanām pārlūpām krāsu iznes pārlūkā programmā olu kultenis, liķieris vienkārša maļamā mašīna pīpina pie durvīm pietur roku vecaistēvs ādas vestē iztek pretim ložmetējs bah bah vecaistēvs ir suverēns vecām lietām raksturīga smaka īpatnēja vēlme noķert zaķi blīkšu bannijs kreisā kāja ložu necaurlaidīgs zābaks viens par visiem visi par vienu caurlaižu biroja svētku diena |
||
|
|
|
||
|
patronas pagrieza plikus vēderus un pupkus ar lūpām saskaras papus atnesīs vakarā zivi un alu dzers ar betu manā kravas mašīnā viena detaļa kust poups ir garīdzniecības galva saka lentā ierakstīta vecmāmiņas balss ar izkapti nāca mājās tumsīgie spēki un matus pie saknes sagrāba nažiem aizsargāties pret odiem nāc mūsu aplī noslēgtā un spēcīgā koka baltām rokām māsiņas iznēsā krokodilu olas uz brokastu tablešu rēķina dzīvo koridorā b korpusa blusa |
||
|
|
| Tuesday, November 22nd, 2005 |
|
||
|
distrofiski manifestē kraukļa rīkles padebešus pārklājis ir māls |
||
|
|
|
||
|
paldies tēviem paldies mātēm visām, ar karotēm, dakšiņām, ķerrām un arbūziem paldies par celtniecības darbu šīs planētas karbonkuļu kravu par smejošu mēnesi, sauli un pagulti par visām kurpju auklām un grabuļiem kaklā karamiem, uz muguras izšūtiem uz galvas uzliktiem virs galvas pakārtiem pār debesīm sakārtiem kosmosā izšautiem dvēselē apraktiem nu redzi, tagad mierīgi prāti virs klintīm vij būrus savu siržu asinslaižu stūrus ar piecām smailēm iekšā barāns lāpas, sveķi, balzāms, rallijs krūšutēlu aptek ātri ātrāk nekā citi stādi pjedestālā barikādi |
||
|
|
|
||
|
Tu mani pirmo ieraudzīji Aerosolu kabatā Es skrēju asiņains pret rītu Lūpās nesdams izsitumu tīfu |
||
|
|
|
||
|
lupina rubikam galvaskauss sauss laikam pēc ēveles, skrots un tērvetes alus kasti vai divas vai trejādas valodas izrunā vienā vakarā karamā kaklā uzlīme - cilvēks uz papēžiem griežas tirgus laukumā cipars cik liels, cik vērtīgs, cik izpalīdzīgs un skaists ir mūsu valdības kājāmgājēju baritons bagmintons, baraviku karaklausi mani neklausi, bet ausi nogriezu ar asu nazi ne jau tā kā nepkaklausīgs suns es esmu visai skaists un runā ka man pierē zvaigznes skaita pagājušā laika kārtības sargs Maķedonijas Aleksandrs točna, kā galvaskausa virtuozs es nemāku melot es košas krāsas diriģents apgulšos tagad man kauns |
||
|
|
|
||
|
poli-ceji-stiska valsts mūs gaida ar uzrunu kanālu un pareizu diktūru tinktūru, kungs, ar baltu smaidu ielej pa rensteli mazbērnam saujā strupi vārdi saķerti tīkliņā spurinas laikam bez naudas bez zābakiem nemieri izkāra šalles par zīmi ka karš uz liesmas izcepts pēdējais parazītu bars nesaprata virzienu atnāca nevietā tagad uz galda virtuvi kurina karstu kā pirti un prasa un atkārto mēs no saulrieta zemes uz indiju vedīsim cilvēkus atdoties liktenim nāciet mums līdzi būs karlsons, ugunskurs lanternu, šķiltavu, lāpu es salāpu savu dzīves stāstu ar lupatu garenu trijstūri žeberu uzlieku apmale pirkstu ar šķērēm saduru asini punktiņus svaigus kā maize no cepēja aizbēga rausītis pār palodzi karsts lapsai mutē marokāņa auss |
||
|
|
|
||
|
šļupstēja kāravīrs karātavas pulēdams virvi uz izturību valītim vēderā piesēja stipri ar dūru uzsita palaida jūriņā naglainu glazūru |
||
|
|
|
||
|
saulē viņi Saulcerīti izcepa bez garoziņas vienas pašas biksītes mazliet mitras marlītes skropstu tuša smacīgs dvielis rododendru sakne nieze |
||
|
|
|
||
|
Ludis palaida irgu pa sava svītera svītru rindu skrien zirgi par naudu un mugurā tup zirgiem kauns |
||
|
|
|
||
|
sola man klavesīnu sola man snaudu es ar trepēm ietriecos ritenī velosipēds ir mans labākais draugs es esmu pavāra sievastēvs maigs ja tu turi savu kuli tad es miltus nežēloju ja tu muti staigāt laid es tev šauju dzīvību nost ar pātagu, ar spēļu pistoli ar īstu ugunsmetēju ar stiprākajām granātām sarkanākajām cigaretēm baltāko šņabi un melnāko maizi es visu ilgviļņos savu dvēseli ielieku un smaida marts un smaida aprīlis es esmu starpā betona kirpiči |
||
|
|
| Sunday, October 23rd, 2005 |
|
||
|
izdaliet katram man veiksmi un apmierinājumu katram man, citiem nevajag ja būs pietiekami katram man tā ka katrs tālākais katrs es būs apmierināts tad pārējie citie svešie pārstāj uztraukt ies |
||
|
|
|
||
|
politiska provokācija neizdala formas tērpus bezformīga inteliģence besformīga politika pretīgi mutē viļāt valodu ar piegaršu pēc paviča tīrā prāta ironija godalgota bļevotjina |
||
|
|
|
||
|
redzi, cena kapeikās ja sevi ciena cilvēks un ier liels tad saliek daudzas lapas raksta burtus groziņā, tējnīcā, atejā aizved mani līdumniec pačurāt virs podiņa pār mūsu pasauli no augšas smieklīgi dzelteni saulstari |
||
|
|
|
||
|
bet košļeni atnesi no tālām ārzemēm citreiz no dienvidiem arbūzu un meloni daudzus, ja brauc ar mašīnu a ko dara kāpēc brauc mašīneļļas un garāžas bija uz dienvidiem dzīvo līvānmājā ar piebūvi |
||
|
|
|
||
|
kūrorta radiators atteicies sildīt silda rokas klēpī kauns redzi, nav viegli bez redzes pāriet pie ienaidniekiem, tad atpakaļ ar plikām krūtīm vieglāk trāpīt šrapneli spļaujamā bļodā sūkā mēli salamans ibio rušdijs |
||
|
|
|
||
|
nevajdadzētu pārāk sadomāt jo kreisā roka nav vainīga pauze mīlestības rokdarbi krējumu laiza mazie tamboradati mazi izkaptis malkas grēdā piepīpēt salmu izžuvušu dadža kātu tu liekulis, es tevi pliku cirkū redzu tu muskulis, tev virve žņaudz pieklājības sapratni |
||
|
|
|
||
|
visi uzspēja pirmie bet robota čības kā lidojošs tepiķis pulverizators, nodur līdz nāvei ar kreiso roku un rožlapu stādu izdzina smiltīs nokārtot rēķinu belašu pārdevējs sauc - atdodiet |
||
|
|
|
||
|
pastaro dienu iznesa staigāt pienu nopirkt un uzmēķēt cirvi aiz jostas ārā ir auksts metiet ar akmeni nepatīk |
||
|
|
|
||
|
tu mana kultūrvēsture izliecies par mirušu frēziju bet es svaigu ūdeni atnesu nu labi tad ardievu mistkastes maisu čaukstina dievi |
||
|
|
| Saturday, October 22nd, 2005 |
|
||
|
droša peļņa tas puika jums saku jumtu virs galvas pilošu zābakus caurus lai ieelpo pasauli lai jūtu uz ādas nogulstam putekli no akmeņogļu rūpnīcas pārnācis tēvs, es gribētu nopirkt sev moci man sagrieza gabalos locekli ar tērauda pinceti koķeti izņēma pēdējo recekli motocikli |
||
|
|
|
||
|
vai cik patīkami bērni (klusu noklepojas suns) jūsu mašīnā aiz loga spēlē uguns bumbu suns spēlē čigānzēn, spēlē es maksāju, tu spēlē es spēlēju tavu naudu uz durvīm redzi, nekas nepaliek pāri izlaidiet brīvībā nabaga dzīvnieku asinis acīs sāpīgi skatīties esiet cilvēks, mīļo salvador ielejiet svecei mazliet malboro |
||
|
|
|
||
|
pulvertorni iesūc nāsīs pareizs pulkstnes rādītajs austersēne mani precē gaļas kombināta svece mūziku ar skaļu slavu mātes drānās ietīts gans esmu precēts cūcībnieks piecus latus rīcībnieks metiet mani ārā salā rokas kratiet galvas arī caurspīdīgiem cimdien alā dzeru brūnu vircas spaini malā nolieku ap pusdienslaiku karoti pie tavām durvīm Salo |
||
|
|
| Thursday, October 6th, 2005 |
|
||
|
gaudo karavīra māte deg nepiedzimis dēls. pašizdomātās zarnās tālā galaktikā bez piena uz ceļiem tek govs. piedāvā kārties par naudu priekam. daži cilvēki ir savādāki, daži cilvēki redz govi, citi skatās garām acīm. skaties man acīs! piedodiet pasniedzēj, cik daudz jau jūs pasniedzat. es nevaru noturēt paplāti gaļas uzvēdī aromāts kā smird pirksti pēc govs. pēc pamestas govs kaktā. tu neesi redzējis trūdus, kā sāk smakot miesa. ja to nekopj. ja nevērīgi izturas. ja skatās garām. nemelo man! |
||
|
|
| Monday, September 19th, 2005 |
|
||
|
[lasīt lēni] septembris decembris 15, 2005 kājnieku mīnas stāv maisiņā celofāns kā petarde nepiesārņojiet vidi mēs esam nākuši lai dzīvotu savu dzīvi bet kamēr mēs nācām mēs kļuvām citi mūsu dzīve mūs nodeva mēs esam pamesti atsūtiet pastkarti esam apmaldījušies mums vajag nodevu PVN 19,6% nekādu joku ja tu tūlīt nenoliksi klausuli es izšaušu dūmusveci es nejokojos ja tagad būtu pareizs pulstenis es ietu gulēt man nav ķēdes reakcijas es plūstu bezsamaņā iedodiet piepīpēt es tūlīt pakritīšu applausi tā vajag paldies uz redzēšanos |
||
|
|
| Sunday, September 18th, 2005 |
|
||
|
Ādolfs Volfgangs Golfs "Sarunas starp jaunu panku un Ziemeļledus okeānu" sakiet kungs jūsu vārdu ar vārdiem pār ledu uz okeānu sakiet kungs jūsu vārdu pār deviņām jūrām skrien sudraba galdauts sakiet kungs jūsu vārdu man vārdā nav burtu tev saprotamu sakiet kungs banāc vārdu vārdu atskaites posmu iedod bāc bāc māceklis kliedz iedodiet padzerties slāpes kliedz manu ausi nost ar nazi panki nav manā dabā es esmu dzērājs suns pelnutrauku draugi atliecies lai sadzirdu bāc bāc atdod klausuli neredzi nedzirdu kā tu mani sauc bākas ugunis mielasts bez pastmarkas ak tu dieviņ tētiņ kā lai pielaiko piedurkni tātad uz atvadām skrienu un paklūpu badāc |
||
|
|