| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 120 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for zemapzinnas modulis.
|
||||||||||
| Thursday, January 1st, 2009 |
|
||
| kokles vados zari met ar leikoplāksteri un tad savāc to atpakaļ u atkal met pa staba galu un rāmi kā tādu mērkaķu ātrumu un mēs laužam ceļu un ļaujam sasieties ar matu gumijas sniegoto ateljē mēs redzam rudzu puķes ar rudzu ecēšām sastopamies un laižam pa pieguļu un graužam jūsu melanholiju, jo tas mums dārgi izmaksā mēs graužam melanholiju un dienas paliek garākas medī stārķis savu ligzdu aprīkojis ar leikoplāksteri un metas uz vēdera un šmauc biļetes tramvajā maucas uz acīm tramvajā nevienas brīva vietas nav atlicis tāpēc šmorētas vistas un rosols, lai gan tas ir baigi piešmaukts jēdziens mēs tik un tā lavierējam pa ielām ar lielām cepurēm un lieliem dāvanu maisiem mēs lavierējam starp robotiem, lai no tiem atšķirtos, bet mums nesamaksā un neattīsta mūsu reģionalo pēcdarbību, tādēļ mēs varam kopīgi savos birojos līmēt tapetes un no visiem noslēpties un visus noslēpt pretim kā jau tas bija ierakstīts lī lī līgumā | ||
|
|
| Tuesday, December 30th, 2008 |
|
||
| amēbas saskrēja šaurā bezizejā un sadevās rokās ar lieliem civēkiem un sauleszaķiem ar lieliem gabailem mazu strūdu nu kartupeļi meža zvēri mēs lamājam sabiedrību šausmas ar kaburagi kungu un diviem iesmiem pār pieri un sazaļoja sniegotā karaliene tādā apmērā, ka es varu nozvērēties, ka tas nebija pietiekami, lai visiem iepatiktos mūsu stāvlampas un gala stacijā mēs iekāpām kabrioletā un aiztraucāmies uz senatni pēc pūdernīcu iepakojuma un sniega | ||
|
|
|
||
| olafs glīts maize trīc maize atnes mājās meiteni un saka savai mammai, ka tā tagad būs mana meitene ar banti matos visi trīc māja trīc no zemestrīces nekas nepaliks pāri visi dzīvos rīsu laukā un dzers ūdeni no rīsu lauka un skatīsies uz rīsu lauka debesīm un visiem būs savi pantaloni, bet tikai tik daudz, cik daudz būs vajadzīgs un ne vairāk un ne mazāk tas ir kā iestrēbt karstu putru un nespēt vairs neko padarīt, lai lietas kārtību mainītu vai tērzētu par voblām volgas krastos vai kaut ko citu tikpat vai mazliet smieklīgāku un dienvidu tiltu bombardējošu liegu | ||
|
|
| Monday, December 29th, 2008 |
|
||
| mesto dļa protesta ir dažas garenas līmlentes garš soliņš naudas krastā, kur bēg mazi bērni par naudu skaitīt lūgšanu un ledainas sejas astopas ar mūsu atstarotājiem un sarunā tikšanos uz tiltiņa pusdesmitos līdz vienpadsmitos līdz divpadsmitos sākas debates par gulivera apsēstību ar citrusu un diviem dienvidniekiem, kas paslēpušies koku galotnēs lodā kā vāverēm pienākas grauzt kokus nost bebrus sist ar koku un no koka taisīt slotu un mēs visi dziedam viņiem nopakaļ un raujam drēbes nost kā lielā karstumā un ar termometru mēram termometru ēru temperamentīgs temperatūras ērms un galilejs galilejs lisā baška kašķejs | ||
|
|
|
||
| godam izvēmu kastaņa oļus noliku klasītē klausīties soļus beidzas klasītē soļu omuli man no rokas dodas dodas saules trumuļi kož rokās lauž rokas asina zobus asinis zobos metas ledenes kraukšķīgos lodējuma sakvojāžos un metas pa kājām peld uz mājām laužas caur brikšņiem metas zem riteņiem klaudz trumulis uzliesmo maikas un ledājos ienākušais ir maiks taisons juniors un daudz laimes dzimšanas dienās, gunti ulmani, un tūve ulme un alise tīfentāle ludzas izpildkomitejas tūdaliņ tāgadiņ ienāk klejotājciltis un laiza pēc pūdera garšo bet nespļauj ārā, tāpēc jo itin viegli to noturēt par tītaru vīnā | ||
|
|
| Sunday, December 28th, 2008 |
|
||
| zemniekiem pīlēs z pīlēs pilēs es zemnieks trauks unt raktora uzraugs raugs mēs lecām ar gumijām bikšu izbeidzās gumijas norāvās zilu aci uzsit siņicina un krievu valodas stundu atlika es gaujā redzēju rāmu un tad es ēdu bhadži un rāmi mani ēda viens zilas krāsas tatārs ar zaļiem all ha miroņiem un sejas krēmi gavilēja tev nebūs uz mums ar pirkstu mēs uz tevi ar atomkara siera midzeni un mizo sīpolu ginters un sit pa tari lauž bungas rakaris ginters sūdabrāls ginters bērnībā kāvās un tagad kaujas raud un lec padeni pa padnošku un lejā ieradās divas dzīslas un dzērves un mēs raugā bijām izcepuši kacēnu un tad arī viss sākās tik lieliskajā garā iekonservētais jūsu stāstos pamazām parādās naratīvs neretas universitātes hondurasa gaida uz jūsu atbildi pa faksu telegrāfu marksa simboliku simbiotiku un lepras slimnieku pasniegto paplāti ar pinceti izdurts dobums acī iekritis nāss smārds mēs lecam ar peregoriku roku rokā pa rusofobu atstātajām ruīnām un sniedzi petardes reketieri meliroatora labo rokaspulksteni | ||
|
|
|
||
| ziedojiet, lai mirušie bērni justos laimīgi. alejai ir draugs ilmārs. tā es domāju, kad pirmo reizi atvēru saitu un izlasīju par ilzīgi, kura čurā kāpņutelpā, bet tad stingru raksturu vīrs iznāca uz betonētās terases un kliedza rīklē ruporā parādījās puķu aizdīgļi diedzēti redīsu stādi kapilāri mērinstrumenti mēs laulājam savus draugus, lai tie izskatītos pielieti un mētājam sidraba lauleņus un šķidrautā kakājam ar bailēm un pīlēm mēs laužam strupus degunus un laižam prievītes vaļīgāk lai tas mums nedotu iemeslu pīpēt kabatas lakatiņus un muldēt vīna piesārņotā vidē kad no koka mucas iznāk salatēvs ar kaklasiksnu bizē | ||
|
|
|
||
| sienas plikas bļitkotāju bleķa klapētāju sienu krāsotāju meiorācijas medmāsu sienas krāsotāju mednieku lenču un štrumbanču gāja sniedze pa paklepus lauku meklēja ziedus priekš rasola un avenes priekš apiņiem draugi gads garums smagums bendes meitiņa tilpums kritums sniegots lauks ar rododendru ezeru un mednieks uzklūp savai ēnai baksta asti meklē kapsulu sniegā es iznāku no ledus laikmeta ar brillēm uz deguna un mani nošauj ar arbaletu un krišnaītu ēdienu | ||
|
|
|
||
| bekas sakrautas ir kaudzē, iziešim mēs pastaigāt, atradīsim sausu zāli, algebru un danti baltu banti apsiesim ar kausu saziepēsim metīsm launagu pret sienu pret griestiem matīsa tirgus cietums maundieris kaulu zāģis meklēsim sniedzīti mežā uzliesim kalvadosu uz ribām metīsm sniegs uzklūp saplēstai krūzei apēd dzērvenes un dzērves un vestes un klaigā straujā ritmā kokos sasēdies medī mani pliku es raušu medīju lustras pilnas ar ikriem mudīgi satiek pedagogu salauz kāju un lielus un medī lustras medī skeletus mudīgo soļos seko pelagejai medī lustas un briežus diegus sniegavīrus galvas tiesu tusni medvedju skropstas piltuves tases kafijas maizītes ludziņas cukura paciņas klepus zāles midīval lakstaugus | ||
|
|
| Saturday, December 6th, 2008 |
|
||
| no zemnieka atpalicības mēs izdzēšam kaklaksiksnas un medīja trieku un klusumu no mūsu veldzes un sniedzes labskanības izlīkumotajos murmuļos ar kapu pa priekšu ar kailu patiesību pa mednieku labierīcībām medības bija beigušās un es biju atpalicis no mūzikas izklaidīgās piepes ir izbeidzies nomedīt to vajadzības izlīkumoto medību ziedes palikšanu un no manas atpalicības bija atpalicis bija atpalicis un stiedzās iegšā medību likstās un beidzot tas izbeidzās nomedīt bija un tagd atkal bija palicis medību likstas vienas un vienas likstas tas bija palicis no mūsu labierīcības mudīgajiem stariem un kupletiem pilniem ar sniedzes palikušajiem mudības liekumiem un sniegotā kalna ar manziem liesas miesas paplašinājumiem un durklis bija pacelts pret sniegotō kalnu ar maniem iemauktiem tas neatmaksājas un dala savas sniedzes ar pelikānu likstām un likstām | ||
|
|
|
||
| kobra savēlās kulakā nomazgāja dienas zagļus no mednieku sliekainajiem locekļiem mēs aptumstam mūsu labskanību mēs laužam savas iesnas un medījam sniegu no debess ir iznācis kopulācijas medūzas ir zaigznes. gaizbesnaztas un dienas zaglis iznāca sniegotā kalnā medīt meklēt izcepties mudīgi sastapties ar medūzu medības bizes sapistas un iznestas kaklasiksnas medību zirneklis bija aptaisīts mudības sniegotajā kalnā ir viens zelts un dimants un kauslis bija palicis mudīgi snieogtos medību zirneklļos un dabas . iznāca kuklu bezmiegs sniegots s kaklasiksnas medības ziemas piepes sniegotās kalna medūzas ienāciet musdīgi sniegotā kalna biezoklnī bija atplestas rokas mudīgi klauguri medības bija medīt un sākt lēkāt līdz džungļiem bidenudems bija kaklasiknas medības bija sākušās un klausules bija palikušas par malu mednieku sniedziņu uz lustras bija palicis klusums un tagad skaitasā ka nebija zeiemas tik tālas, kā tas izbeidzās kokos un sniegs palika par medūzu biji tad bizonis izbija un skapis palika par madelaienas un dienas zaglis palika par mūsu laužamajiem instrumentiem meēs to laužam ar lauvas tiesu un slaukam nost kuplas mednieku likstas. mēs laužam kokosu no laivas un medības | ||
|
|
|
||
|
giga niga sirdsmiers sniegs paprika sienas paplašinājums dusmas uz visu nāciju meklējam saimniecību durklis ar papriku sniegotās kalna marksisma stacijas dabiskas nomoda sazagtais nomods ir dabiskās vardarbības mudīgas diezko nav bija viens kaplikācijas medniecības durklis palicis par medus maizes diegu uz liki vienu piekrāptu disku kapliču medības ienācās sniegotās kapličas dienas beigas ir piemirstas un divas daivas palika starpsienās sakripatitātes un dienas godbijības kaismīgās |
||
|
|
|
||
| nekomplektēšanas medūzas medī smadzenes pa karaļa lūpām izlipis medus ir iznācis no sniega iznācis dēls no dieva tēva sieta ir apkakāts mundierienēties mudīgi sakapatā durstas mednīecības sniegs irākā durklis medī medības sniegotas kaklarotas mdeīsaprasties nedrošajiem medību bises atkapātas nedroši medī sniedzas paprikas sineodes medī manas domas ar kaprīzāem durklis | ||
|
|
|
||
| blakus sēdošais kauslis marksists meksikānis anāls bambus s puss stāsts meklē dziesmas beigas meklē siekalas meklē meditāciju meklē atklāsmes meklētājs atstājies muzikas pumpās dienas beigas izdziedātas sniegotā kalna kuktusā. ape medniekācijas medinācijas mudīgas muzikas stieples meža stieples sniedzenes budulis mednībc sniegs ar kapliču gigantisks muzikalitet muzicēšanas sniegs budēlis medī sniegotas kalnu dzejas snekas tumbas ar kapu pa visiem kanāliem medību sineze bedrūms katlakalns medības uz visiem iepariktēties nederīgiem stulbenņeiem dubultā | ||
|
|
| Monday, October 20th, 2008 |
|
||
|
- ar mani neviens nedraudzējas - tas viss ir lieki. padomā par tiem miljoniem, kas ar tevi draudzējas. draudziņas ģimnācija numur viens un divi. divi zaļi bebri, beberbeķi, koki lapas daiļamatmeistarība, godbijības kalngals, sudraba priedes, atnāc biežāk šauļos apvārtīties oļos. medīt kāpostus, kleksēt klīstera zupu. medīt mudīgas lauskas un dot pa galvu ar kastroli. mesties kraujā un staigāt logos. - es negribu, lai šis būtu kādam - tas jau tikai vēdlogam straujajam kaklasiksnu kungam, saplāksnim un strutu bungai. tavā leksikoloģijā ir iebažījies modeljērs un kaitina ūsas, tu esi strups un kaimiņi tevi dēvē par zebieksti. dainas skaita uz muktupāveļa grūtās sirds un laimes sirdis laistās vienās aumaļās. gāja laiks ar kaklasiksnu dubļos ietērptos un nomazgātos lustru pavēdekļos laistās muļķības kalngals. tu slīksti un tevi velk līdzi. medī labāk lampas un dari to ar skaistu gaumi. dodies iekšā mežā iekšā laidi veļas striķos kraukšķ medūzas uzlauztas bankas un seifos arbūzu mizas ar sēklu pa tasīti. uzdrošinies nomierināties. dodies tālos kalnos un iebetonē sirdsdrupas melnos vezumos, lai tas vienmēr atgādina stagnāciju un strupus ieganstus meridiānam pa kājām. uzdrošinies mesties pedvālē uz visiem atribūtiem medūzu laidarā un iekarenos griestos uzpušierējies un nedod man sastapties ar taviem simbolu agregātiem. es tev pavēlu lustras apēst un laisties uz visiem iespējamiem virzieniem vienlaicīgi un nenievāt. - - tas tā var ļoti labi būt, bet kas tavās karātavās paliks pēc tevis. kā tu sevi redzēsi šajā gaismā un kur tu pavīdēsi pāri visiem ieganstiem un meliem. lūdzu iedzer zāles ar mārrutku tinktūru un laidies miegā, lai tas uz visiem varenajiem meridiāniem paliktu par maniem staipīgajiem ieganstiem. es tev uzdrošinu mērinstrumentu auru un gudrības iegarenais ieskicējums bija par visiem palicis pāri, tāpēc es biju un paliku, bet tagad tikai stikla vates paviljonā manas iegarenās stundas palikušas par pavārgrāmatas stumdītājām ienāca peklē un uzlauza seifam sirdi. |
||
|
|
| Sunday, September 28th, 2008 |
|
||
| ja nu komunisms atklās patiesību? ja nu. raksti pohuj kur. viņš padomāja par komunismu, ar viņu ir cauri. ar logiem ir cauri. es rāvs pie slēģiem, tie bija ciet. ar kapli. apļos pa apli. metas bail no trīsstūra. trijstūra. tinktūra. laukā velni rok lauvas ārā no zemes ārā no zemes. tā sasaluse, saule nesilda. logos drēgns. melnas pantēras laukā laiza akācijas no nierēm ārā. mēle piesalst pie koka. metas bail no laimes. kokos sasēduši bodulaji. mazu nazi laiza kaza ar aizu uz tu. nejau uzreiz no piena dziedzera. es atnesu sklerotisku samtu. daudz laimes dzimšanas dienā. klaigas un lamas. metas bail no lauka ārā iznāk strutas. metas bail. no lietaskoka. gudrība medī samta kakas. dodas laukā lejas saksija. man ir apnicis gūt apmierinājumu no rakstīšanas. es gribu nesasniegt. vajag mainīt stārķus pret mērkaķiem. laukā kauns. dodas laukā lejassaksijas lauvas. es negribu sasniegt apmierinājumu no rakstīšanas. tā ir jauna. es iekliedzos uz burtiem. laidiet ārā kakas. laužas ārā čuras. urīns kā urīnpūslis kobra pilna tarba ar naudu. laužas ārā kakas. kails sals pamet novārtā lauvu. esmi. duraks. nekad nevar pārlauzt trapeci. dodas laukā. kur bija. es iznesos. es gozējos. maini sevi. durvis uz lauku. es negribu, lai mani tur apdāvina. dodiet man neko, beidziet mani apkraut. nedodiet man laimi. nedodiet neko. man neko no jums nevajag, no jums, kas man vienmēr atlīdzina, kas dod par padarītu darbu, kas uzslavē. es negribu nekādu kaunu. es negribu iegribu, es negribu balvu. arī tagad, kad viss ir pateikts, es negribu nomierināties. es negribu sasniegt līdzsvaru, man viņu nevajag. ko es ar viņu darīšu. es visu šo laiku neesmu zinājis, ko darīt ar to, kas man ir. es negribu galīgu dzīvību, es negribu mūžību, jo mūžība ir galīga. es negribu gaļu, es negribu zivis, dārzeņus, augļus, kartupeļus, slavu, baudu. es neko negribu. es gribu neko negriub. sitiet mani. padariet tā, ka nekā nav. daudz laimes dzimšanas dienā. es biju kalnos, es grēdā sakāpu kā savā māgā. man nav laika. es visu dienu domāju, kā krāt naudu, kā sakrāt moratoriju, lai tas izlaužas ar blīkšķi. es gulēju pa dienu, man nenāk miegs, ir vēls. man vajadzēja gulēt citreiz šajā laikā. ko man vajadzēja darīt. ko dara cilvēki bankā. sāpīgais temats un psihoanalīzes dienest nulle nulle viens. divi gabali no vienas taras. es negribu iemantot valstību. neatbrīvojiet mani no ļauna. parādiet, kas slēpjas aiz nekā neslēpjas. es gribu skaidrību, es negribu neko zināt. beidziet mani uzslavēt. es to negribu. | ||
|
|
|
||
| pēc smēķēšanas klases es nonācu podagras kalnā, kura lielie, sārtie vaigi manu matus padarīja kailus, un es tiku ievēlēts tā valdē, kura uz maniem jautājumiem atbildēja ņaudot. tā neies krastā, ahā, ā, tad ienāca rūķis ar elektrisko ģitāru, ieslēdz pastiprinātāja slēdzi, štepselī sāka rāpot skudras un ar cirvīti izcirst maizes rīvē robus, kuros iemitināja savus bēgļus vecākus, to bērnus, bērnu bērnus un dažādu pakāpju radiniekus, kuri pamazām juka prātā un bira ārā no sabiedības kā zirņi, kas pākstī tik ilgi nosēdējuši, ka vecākais dēls traks palicis pa pasauli skrienot, ka nemaz nejaudāja apēst trīs vasaru ražu, tāpēc aizlipinājis acis ar pusvārītiem rīsiem viņš metās virsū randomiem putniem un plēsa tiem spārnus, tas ir, ja jaudāja tos vispār noķert, tāpēc tas dažkārt izvērsās komiski. tas ir, kad viens saprot, ka ir sasniedzi pirmo apli un sāk mazliet atkārtoties, bet diena ir nogalināta, un es redzu savas skumjas prom paņemamas un debesu līnija viņam nākvirsū, lai, iekāpjot mašīnā, varētu dziedāt garas un stieptas dziesmas, jo mēs iesim uz pilsētu un tur staigāsim visu nakti, tur mēs būsim debesīs un visu prožektoru centrā, tāpēc, mās, iztaisno savu kleitu, sakārto matus, mēs esam pa vidu. es tev parādīšu ceļu | ||
|
|
|
||
| tavs velosipēds nelidos. varbūt satiec viņu šovakar debesīs. es redzu, kā tu sakārto spārnus un skaties, kā tie atglauž matus un ohō, tā inde ir prom un tāpēc es saku, dziedi līdzi putniem, kā viņi būtu tavā pusē, un es saku, skaties uz putniem, kuri izglāba man dzīvību. | ||
|
|
|
||
|
cauri visam laikam skrējiens ir vērts, tāpēc izmantosim iespēju, paņemsim to no ievas un dedzināsim dienvidus kā saule, kas pārskrien viļņiem un rūgta spēle pieglaužas pie šņoru caurumiem un caurvij mazuli kā urbis, kam kait ienākt dziedzeros, tāpēc viņš šauj atskaņas un iet cauri visām iespējām. ar sākotnējo zāģa palieku, kad visi sākumi ir ar naglām un iet klavesīna, kur pūš taurē un tad ir tā briesmīgā sajūta, kad tev jājautā eskalātoram, lai laiž tevi ārā, jo tu neproti peldēt, tāpēc uznāc uz viena viļņa un fotografē zivis, kas ir psihopātes, tāpēc tu atnāc arī līdzi un viņa smaida uz tavu psihopātismu, kas ieilgts, tam ir augstumi un zemumi, bet līme salīmē vienu ellīgu elpas vilcienu, tāpēc tu kakā parazītus uz eskalatora un ņem savu iespēju, kura tevi ieaijā. ak, viņš ir prom, tāpēc troglodīts tagad smaida uz sienu un, ak, viņš ir prom un tik tālu drošībā, ka vinu neaizsniegs neviena siena. |
||
|
|
| Tuesday, June 24th, 2008 |
|
||
| bratello iznāca no čata, lai aizrautos ratā un godbijīgi to visu pierakstīja. trāpi visus i o trāpi mērķī o tu labi izskaties o mani padmentalisti burulaivas čūsku čuras. man ir aizdomas, ka esmu kļuvis pārlieku iejūtīgs. tas ir tā, ka skā skapis skafandrs. es gribētu izmēģināt, kā tur čupā palika paka ar mantu un t duval nomazgāts no visiem ezeriem ū nujā laikā iedegtās senlatviešu azaida vāceles, ko par burkānu tiesu izdeva pie tiesas un tad dzīvot mūžīgi zaļi, lai acīm priekšā nolaižas stabi un tad lai tas tik dikti atmaigst, ka nevar ietrennēties, bet var tikai atlekta atpakaļ kā kacināts zvērs un tas arī visu pamatā izbeidz, ja neieelpo putekļu mākoni izeju out no visiem vislabākā ir jēra gaļa cukurā un diegu brillēs krellēs karājas azimuts azaids un austrumi visi kā trīs divīzijas tā kunga kaujā. gaujā maizē maikā ietīts pirksts. pie visa ir vainīgs dīnozaurs x. es vienmēr esmu tev gribējis to pateikt, man vēderā ir gāzes | ||
|
|
| Friday, June 13th, 2008 |
|
||
| hermētiski noslēgtas daivas ar brillēm par velti. es stiegos kraujās mērauklās gargemeļos stipros vārdu vezumos un domu graudos ar kāpurķēžu radzeni. es biju izdilis un nomazgājies par pētersīli palicis un saposies pēc visiem modes kliedzieniem un gaujas starta kapitāls mani uzraunāja. es teicu, tiekam, un lauzos ārpusē kā kaķa pagāns metu lustras līkumoju staigāju pa verandu līdz līkumā iekāpu un guļus iznācu vēdstiklos nomazgāt savas iesnas ar pētersīli un vērmeli un dundegu bazāru un kurtku biju aplicis ap pleciem un laizīju strutainu līkumu. tu būsu jūgends un mēs visi barokāli domāju tā sanāks glauni un es iecemmēšos un iecementēšos un laizīšu partitūras ar visiem varenajiem un sniegā izceptajiem, lai saskaldītu malku matos ievērptu palagu un galdaut un drupačās sačakarētu nieres un domas paviljona gaišajā pagalvī mūsdienas ieperina un sastop to ar visiem iemesliem, kuru vakarēdiens bija laimes garainis un nomazgā savas paviršās sniegotās kakla gumijas un ienes to visiem piemērotos vairuma sniegos, lai ar kaujas karti uz galda pavilktos no visiem iemesliem un domas paviļātu mutē par visu ir padomāts. es teku un domas tek līdzi kā kakla skriemelis mani māzē un āzē un sastop jau to visu vareno, ko biju saplacinājis un izdibinājis, bet tad attapos un sakoncentrējos par visiem labākais ir vērmanes dārzs, kur vienam palika skumji, bet otram palika grūti ar vēderu rūca un dūmos staigāja vērienīgos ierakumos nomazgātos un satītos ar statuju pāri pār galvu ar atvēzienu un sudraba perēkli kā kāju pieliekošs un atstājošs mērinstrumenta brālis grāvī staigā mazas meitenes ienes kaklarotas biržā barankas attek no mērinstrumenta un pakļaujas mūsu iegribām tik ļoti mēs viņas gaidījām un staigājām pēc pēdējās modes, lai atkal attaptos un ienestu mūsu varenību ielikņos un gaismas paviljona resnajā nē jau ienāca tas pats ar karti uz zoda un nevarēja manas iesnas pavilkt cik ļoti tik pietika un es nevarēju vienā rāvienā mūžsenos pagriezienos iestumties un dalīt savas paviršas un nevienam nevajadzīgas bet tas pun un tas tur ienāk un laižas un graužas un saikne rodas un es nevaru sazvanīt mūzikas instrumentu kārbu un domas pavilka manas aizas uz visiem ienestiem mūžiem un dienu devām un daivām un klajiem grādiem un sniegotiem kalniem un mušmires iznira no vienpatības un dalīja manas rētas un ainavas asinīs izklātas mūrniekiem piebrauktas klāt ar vezumu nierēm un staignājiem mūzika izplalika un es bijau atģidies, lai jau visiem ir ienācis prātā, bet tikai ne man, tikai ne man. ar laidara siksnu mēs laizījām bijušo gāgānu karu un ienesa stingri pa bravūru un dienas gaidāmā daļa manas stomotologa barības vadus ir iznēsājuši un tagad es gaidu mūža mušmires un mušas laikam klaigā, bet es neesmu drošs, tāpēc durvīs atskan zvans un es baidu manas ausis ārā pa skaļruņiem un ienes mūžam palkušās nevienmērības ienestie saišķi un ledāji | ||
|
|
| Thursday, June 12th, 2008 |
|
||
| tagad, kad es esmu šeit x bāc nudien nedienas un nūdistu pludmales ir izraktas un sasietas ar kāpurķēžu azerbaidžāni un kluksti uz mentora labā spārna mostas nedienas ar baiļu sajūtu spārnos un gudrība iztek kā saules baterijas visiem ienestiem stiebriem un kudrjavajiem matiem un lustru pedvālēm un kaismīgos ienesumos mazas azotes iznāk medīt manas iekšējās orgānas un ienes saules baterijas un iznes saujas ar kaismīgu dzelzs medaljonu uz azotes un liecas uz atvaru un ienes saišķi ar citrona kāpuru un ienes mazas iznēsātas sienas baterijas un iznes saikni ar bagātību un ienes saikni ar bagātību un tas tiek aprēķināts un kalkulēts, lai visiem labāk būtu nomodā pavadīt un stabules staigāt un klientus baravikās izvārīt un mesties nomodā lai visiem pietiktu un stikla kalnā biju uznācis lai iezvanītu rudeni un staigāju ar basu kāju sniega likstu iznācis uz visiem ierakumiem un sniegotām palaga tālēm manās iesnās es biju izžuvis un sniedzos pēc varakļāna un liesmās es biju iznācis sniegotos kalnos mūsdienas bija iznākušas un staigāja sniegotos kalnos ar mesmeraizeru un dienas devas bataljona krauju un sniega sienāžiem drudžainiem iemauktiem un sniedzās pēc barības lai visiem pietiktu bet tikai pēdējā mohikāņa sliedes bija uz mani palikušas iespaidā, tāpēc es klejoju un dievinu mazas azotes uz visiem ierakumiem un sniegotās pedvāles iznēsā mūsdienas ar visiem ierakumu verandiem un klukstēm kā pakaļdarinātāji un iesnas ir nesamas un iznesamas un sanesamas un klausās uz visiem antresoliem un gaida mazas lietu nākotnes lai ienestos un iznestu visas pavārgrāmatas ar sniegotu kalnu pa padebesi un ienestiem modīgiem sniedzējiem baravikas ienestas un dienas garaiņi bija ar stabuli sasējušās un nesa mazas iesnotas buravikas ar klajiem graudiem un dienas baravikas nedienas ar manis palaistajiem sniega kalniem un gudrības ēdājiem ecēšām kakla siksnām un dienas beidzamo daļu baravikas sniegotā klana grēdas piebiedrotais sniegotais medaljons un dienas paravikas un dsn bija ar visiem iepazinies un darīja to savā zvēraudzētavā, lai vienmēr labākas iesnu vāceles bija nomedītas un iesniedzamas bavārijas ns duraks bija ar visiem nozāļotiem skeletiem un dusnavas un dienas kalsnavas baravikas un iesnas bija ar visiem iesmiem sazāļotas un iesnas bija visiem pieblīvētas un ienestas uz visiem sienāžiem kas ar kakla skriemeli bija nomedītas ar lejuplādējamu pieblīvējumu un sienas bija uzliesmotas un dienas bija sakrājušās un klaigājošas un sienas bija ar visiem vezumiem nomontētas un kakla skriemelis bija ar visiem nomodā palikušajiem indeves zobiem mudrības un dun ar staba galu uz visiem ienestiem sienāžiem medniekiem klaigājošiem sienāžiem un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija pavilkusi uz visiem ienestiem galiem un dienas baravikas sasniedza manas sienāža grādu grēdas un dienas beidzamā daļa beidzas ar kailiem zariem, lai tas vienmēr aptur manas iesnainās dundegas un iesnas beidzas ar to motocikletu, kas ar kaujas lauka siksnu bija apturēts uz lauka un staigāja biezos kamzoļos ar sienas gubas nedienu beidzamo sienas gubas medaljonu un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija pabeigusi un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija ar visiem iedebilizētajiem sasnaudusi un kad es biju uznācis uz ledus halles lidojuma barakām tad es atkal biju ib cars un kaklarota | ||
|
|
|
||
| komediants uznāk uz skatuves, lai redzētu tālāku burzmu, bet nevar saprast, ko tas visiem iesmērēs resnās zarnas kaklarotas, tāpēc uznācis resnajās sandalēs baznīctēvs lauza rokas un korī rokas ar kailām rokām pārairē usmas ezeru un zzz aizlaiž ar elektrisko zāģīti sacīnīties tik līks kā to bija nodēvējis melnais mellužu atomkars, tāpēc es visiem ieteiktu skaidas lāpīt ar amonjaka pārskābi un salavecis ir novecojis par godu maziem bērniem, lai tas iznēsā viņu kailās galvas un drosmes batoniņš uzšauj gaisā skeleta bisektrisi un laižas ar tauvu pakaļ dzelmēm, kurās nebija neviena resnā ierakuma, bet kurās tikai melhiorā izcirstas slidenas piepes noveda mani izmisumā, tāpēc es klaigāju jo skaļāk un baru meldrus krokosā un saišķī kā iepirkumu maisā pret kuli viens pret divi mednieks izcērt āliņģi un lec iekšā pēc bises pēc cara laika otrā pasaules tad mīnmetēji un klaigātājas sievas ar bungu aizmuguri un šautriņu turnīru es tūlīt ar skrotīm sarunāšu es tūlīt ledājā izkusīšu un lustrās un leduslāčos un resnos roņos un krokosos un baltos mīdiju zābakos un linu peldbiksēs aiziet ar visiem jau sarunāts un es tagad vēdinu skatlogu un dundegas medniekos ir izbijis nedienu dālderis ar visiem pievemtajiem autobusiem un klaburčūsku siksnas sitamais padibenis un lienošais mugurkaulenis un sprandinieks pakausnieks un matainais ērkuls ar acu zīlēm deguna sienāžiem mutes kaktiņiem zoda bizantijas stropiem un aiziet lejā pa lejteci gar pupu amoriem un gurnu sliedēm ar slidenu slieku mēlītēm atvēzējas uz iekšstilba slidkalniņa bosiks mazais papēžu atraugātājs un zemē no kauna līdējs ar adatiņu uzspiedējs sev no aizmugures vaidētājs aiziet karpas aiziet dīķi paliek tikai augstas sliedes uz visiem debesu jumiem un klaigātājiem mundieri tērpējiem un sniega vedējiem ar albatrosa baltu lustru pakāries gaismeklī burkānu sulas vīrs medis uzlaizi nospļaujies sakrājies uztinies laikus | ||
|
|
|
||
| jā, tas bija spēcīgi, zēn, tāpeč es tev gribētu izrakstīt svītriņās sīvus spirtiņu un pie krūtīm klauvēt nāk lauva tevi apēst un košļā un sprēgā un laizās un dursta maigas acu ābolu kūkas nedienas ar gaismas režģiem un lustras piekakātas no mušu tēviņiem tikai palikūsas redzenes un gredzenoti mūļi laupa mūlāpam mulatam abesīnietim strutu tēviņam klukstētājam un baltu linu vēdinātājam lai visiem ienāk prātā uzpūsties laisties virvē karāties uz atvadām melhiora melu detekotorā iesmērē rozā medu ievelc ar pirkstu pariktes romiešu cipariem grieķiski čuksti, cik ļoti tu mani un mēs visi tevi un mūs ar gaujas pārnēsājamo čemodānu kā šahā salikt divos setos nomesties ceļos un aurot kā taure mani pietrūka visus šos gadus, kad es kalnā kāpis un iekavās palicis melos ieslīdzis un domīgi salīcis manas pieres aromaterapija mani galē un es smacē un viņš dur un lauž un krauj kaudzē kaulu murskuļus un ķieģeļu palīgus un lakstīgalu kaklarotas un dzemdes bālās sienas mani ieskauj kā slimnīcā es vienreiz ietriecos un lauzu mugurkaula olnīcu un durvīs iespiedu galvinski un durvīs es paliku kā sastindzis un mēmais caurvējš acis kakā un durvis laužas ārā uz akacis laižam ar tērvetes alu un kolīdz tas visiem ir iepaticies, tā laumas tantes bēru sindroms glaunās pilvendrānas un meža dzērvenes ērkšķogas lietainās un stampājamās slampai zem kājām ogles ēd gogoli un ar traumētu lēdiju iznākam ledusskapja purgatorijā mazajā koncertzālē, kurā ir tenori un raibas vistas mētā lēdijas ar gaismas kluksti mediānu lustru sazvērnieciskumu un klona maizi ar dns burku rokā urīnā izmērcētu priekšautu iznāk un uzklūp un saplēš krevelēs resnās zivju krevetēs un ienes ūdenī nomazgāt akaci un laiza putnubiedēklim padusi lai tikai pietiek, lai tikai nepāriet kad tikšķ un tinkšķ zem augstiem papēžiem citromons liniņš | ||
|
|
|
||
| es nemaz nebaidos no drātīm un skrošu kapličām un to kroņiem bomžiem sliedēm sliekām sanatorijām melniem kadiljakiem un modegliāni. es biju izcirpis visas ecēšas un cērmes mazos daivu kanālos izdebilizēja montēšanas darbnīcas, lai ar kaskadiera trikiem kaskaņiem kas skrien dumjš paliek no vienas vietas un nevar manas aizas sastellēt saštepselēt un mainīt kā dārgas butīkas un nomijas bremžu kadiljaki un kluči izkūst drupačās, lai rastos jaunas ēras sākums un lai manās gaismās nekad vairs nebūtu mundieris pliks ar strauta sudrabu un guvernatntes manas mizas sasilda un dodas laizīt pežas mazas aizas sasienas kopā un klaudz pret tabureti un domas gaismas laikvidos un domas laižas domas laižas medaljonos iznākušajos ieskriešanas medūzu lēveros un godbijīgi medī manas saltās aizas kas ar dusmu vāceli mani ir sasildījušas un dodas lustēties ar kapličas sīrupu un godbijīgi medī manas iesnas ārā no dundegas purgatorijas un iesnas paliek uz visiem laikiem tik lielas, lai ar kunkstēšanu nepietiktu tajās sarkanajās beretēs un dunduru stalkeros ir nomedītas sniega gubas un dienas peldēšanas marionetes un iesnas ir tik dziļas kā kakla skriemelim nepietiek sudraba drupačas ar melnu ikru vāceli es izbiju no sienas ar taustekni un dienas garainis mani palika padeni un ienesa sudrabotas lustras medīt mudīgas dzīves ainavas un iesnas bija visiem izlikušās un skaistas mudīgiem soļiem un gaisa bučām kaimiņiem ienestas sidraba šķidrautas un sniega laistāmās avenes un iesnu kaklarotas un dusmu paviljoni ir ienesti un ienestas ir visas mūsu verandas, kas ar to staigā apkārt un lauza mēli, lai ar visiem ienestajiem sudraba kaklarotu zagļiem es biju izmisis un tagad kauslīgi baidos no mūsdienām un laimes lāčiem, ko ar trajektoriju iznesis mūsdienas ārā un gaismas paviljonos ir iznesies labirinta sudrabs un kaismīgi lustīgos iemauktos es biju iznesis mudīgas liesmas ar trajektorijas sniegotajiem apvalkiem un dienas dusas pēdējo sinedrionu kā sinagogu un visus laizīšanas maratonus es biju iznesis medīt lustras un klaigāt pēc sastāvējušās lietus un medīja medīja un lustras iznesa manas piekakātās drēbes muzikantiem iznestiem un kailiem mudīgi sastepselēt un ienesties sānā kā iekšas iznes un visiem rīkles aizkalst no mūsdienām un visiem ir ienesies lustras vēderā kā klaigāt tas mums visiem patīk novaldīt zosādu pāri pierei un iznest mudīgi rakstāmgaldu pieliet ar vermutu un uzspridzināt lustras lēnā ugunī | ||
|
|
| Monday, June 9th, 2008 |
|
||
| nebija tā, ka es to uzreiz nopirku. es kaulējos, es izsitu sev baigāko slieku un galu galā, ja šajā plaknē saiet viss baigā grīstē, tad tajā iemetīsies citas radības un mēs pārvāksimies tur, kur nav neviena redzama. es jau tagad savu kaklu esmu aizsūtījis kaut kur citur un tās nav bēres, tās ir kāzas bēru drānās un bēru mielasts ir pārtika un dzēriens un šķīvis un plastmasas nazis un papīra šķīvis un plastmasas glāze un dažādu materiālu apģērbs. viņi būs pamanījuši, ka ļaudis iznāk ielās un gaida mūsdienas uz visie sliekšņiem. es bēgu, bet vienlaicīgi skatos acīs un tas ir mana pavozka, mans paravoziks un božiks un bī bū bī bū, ieliek rokas sānos citam bī bū bīb'bu pļirk kaut kas saiet ar sonoro tēlojumu bī bū bī bū. es gribēju visu izdarīt nevainojami, bet man nav nekādas teikšanas es mētājos pa istabu visos virzienos arī uz augšu pie griestiem, kur nenākas būt bieži, jo uz zemes ir drošāk, jo tur mūs neapdraud bites un skaņas signāli no grimstošiem kuģiem. neapēdiet visus gurčus, jūs resnā ģimene. alas | ||
|
|
| Wednesday, May 28th, 2008 |
|
||
| sirdīgi par katru laši, ko izdzer potassiums un rokas uz krūts un mutei priekšā ielej vienu lielo iekšā. kakas galvas apsēji meži un strūnas divi resni bekoni kropļi no visiem stūriem kā baterijas iznāca iztecēja potasssiums un laižas pekās mednieku desiņas potassium nāc mums līdzi ar knaģi pa acīm redzējis neesi burtiski mednieku desiņās sēsi kaklasaites un siksnas medījumu liturģija mednieki uz valdpurģiem skatās no tilta margām pil ziema nodošanas mednieki salacgrīvas steki lundanums burkānu fasolis mednieku desiņas sīc uz laikmeta griežiem iemeties stuplājā strutās un kaka gurnos mednieku desiņas iznāca sādžā sāgas un kokles nenovienojamas debīlas durkļu menstropauzes kokosrieksti dienas zaglis agnis mednieks burta kalps nudien uz visiem dusmīgs sīkamnīgs dienas piedziedājums lustras mednieks bijušas pastnieks gurgst staicele klajā grādā mednieks iznāk laizīt lustras бутафория это пять утра не больше и не меньше | ||
|
|
| Tuesday, May 27th, 2008 |
|
||
| iepazīstieties dubultais velis kā daudzi mūs bija atpazinuši un tad aizsteidzās priekš''a, jo tas nebija pieņemts. jūs es sveicu šajā dienā un gauja iznāk nokristies manā priekšā jau bija reiz iznācis lieliskais toreodors un gaidīja smaidu uz lūpām ar putām mūs sviens divis svēns kaut kāds das biist nu labs tas darbiņš gudrot vajag maizes klēpī mundru galvu sasvērās un sazvēla pa galvu mazus matus pieglauda un gudrību dāsnīja mundierē ja un kratīja mūs ar visiem iemauktiem un dunduru sudrabu meža malas kaklarotas iekarotas maskavas un dienas pazudusī daļa mūs iekāro kā klts bija reiz manās asinīs ienācis svēts gars no visiem gariem visgarākais mednieku stāsta pētnieks ar cukurdesu un astoņiem kokiem mednieka laikmetīgās mākslas kojots mednieks ir liesmas mums visiem pietiek dziesmas lai drosmē kaklarotas autu un mēs bijaā m laimes kreklā sudrabotā mens tu esi tāds mess labs ka tu daudz domā, kokles medī mednieka stabules laikam pievienojas lustras ar degunradža mežavilku sudraba kaklarotu mudīgi paliek pievilkties pie stieņa es biju izbāzies no mūžameža un tagad manas iekšas bija sastaptas un dundēja kokles ar kubikmertu labs kā domas paliek gaujas krastā es biju izviebies no stabules grādusa un ļaunais mednieks mūsdienas klapē lai ar tautas labskanību medīt bija labākā dzimuzīme lustras kaklarotas mednieku stārastes mudīgi saliekam kaklus kopā, lai ienesas budēlis meža vilkam kaklā un kaismīgi lustīgi bedūīni medī manas paliekas nejau uz lustras kauguri salikti , bet uz masas paņemti ciņi un kubikmetri mēs labi sapratāmies nedienu vācelē un es biju sazarojies mudīgi sapraties un gudrību nedienas manī palika uz visiem ierindniekiem medījumu sniegiem slikas sliekas sliknas buddas medī lustru budu medī sala vandarīna gudrība smiekli dudbu nekritiski mednieka stilbi gudri gaida mednieka l d k pi nu di str g pn vsz sdnb gaspibvkjdstp laipnas palidznifdgba stpwelks slpewtiplhks lastlkj mxvp | ||
|
|
| Saturday, May 24th, 2008 |
|
||
| es a varete ztetes a tas a esar et tas av rea taec es da a tas r farss | ||
|
|
|
||
| gribas sasist pa muti visiem tiem jefīgajiem deģenerātiem, kas atļaujas kaut ko teikt par filmu. man par viņiem nekas nav sakāms, lai viņus tramvajs uzknābā un lai šis tramvajputns iet iekakā baložiem pakaļā. tāds jauns jefīgo deģenerātu korumpētības veids - kakāt viens otram pakaļā. lūk, un izbeidziet drāzties ceriņos ir tikai ērces, bet nepogo lakstīgala, kad nodreb rokas, tad atnāk sals un godbijīgi iznākušajam caunam iznākušajam ezeram un godbijīgam ezotēram mošķi sakļauj badmintonu un lokos laižas pa tērvetes alu bums badāc melniem kraukļiem ienesusies laimes azartā tā sakļauj sārnus un dejo tautu dejas medīvelīgas un gobziņš melnu fraku skapī gaida melnu jaku iznācis no skroderdienas ienākušais pasts melni iedegumi uz rokām kakla skriemelis balta tāfele un godbijīgi pret krīta sisterciju es laižos uz krējuma bumbasa sakvojāžu medīt luksafora melnos sienāzi burkina faso mudīgi pado basu ēdienkarti mudīgi laižam krējumu graužam siekalas mednieciņš burkānu sienāzis dundegas rausis modegliāni lustrafors muskats un klaustrofobisks skaņas darbas ar ērmoņikām klondaikā izbijis izcepis acetons medniekam draugā paviljons nodomas durkļi siekalu servīze muskats un kraukšķīga ezera seģene | ||
|
|
| Friday, May 9th, 2008 |
|
||
| zivis meklē rododendrā pienu un atnāk cariņš un gaiņā zariņu kārli kasparu diogēnu mārrutku malkoviču nuja dodas laudis daudz laudis mežā lasa ļaudis meklē staba galā meklējošus un atrodošus meklē staba galā melnas ecēšas, lai ar gaismas paviljona uzplaiksnīumiem varētu nomeditēt melnas kārkla galotnes es biju sastapies ar to soliņu, kas ar to bja sastapies soliņšam bija salauzta kāja sadalīta gūža mēs lokamies divos ierakumos mēs darījām melnas mūsu prātvēdera kamzoles un domas bija no mūsiem izdabūtas nebija izdabūtas no mumsiem solitāres un dienas pagāja kā melnnas izklaides lai ar domu graudu vien manas paša bakstāmās adatas varētu manās iesmu karikatūrās ne tik daudz kā ad mentum bogim dundrum bet godam laime sadalījās un iekams es vēl biju nodabūjis melno tērveti no alus kausa, es jau biju saremontēts un varēju turpināt sietspiedi | ||
|
|
| Monday, May 5th, 2008 |
|
||
| dzelzceļa stacijā slīpētas lsiedes līmētas ar ls tagiem marķējumiem noslīpējiet man divus metrus tādas kā sliekas tās neziskatās slikti būtu labāk iemācījies braukt pa grunti ar tik treknu traktoru, ka kokiem lapas čab un pačab tik tālu es biju novirzījies no savām domām, bet tās nenāca mni perēt jo daudzas lietas ir to visu sazaļojušas un es nevaru sabārstīt melnās ogles, kas par to visu domā, ja es ejot uz veikalu tikšu zem lietas jūs būsiet vainīgi ar vienu noteikumu, ka es dabūšu reimbursmentu, bet ja es braukšu ar riteni, tad es dabūšu divreiz vairāk piles basta | ||
|
|
|
||
| vienos rukšos izauga truši un atgaiņāties es biju stiprs man drebēja es cīnījos nobrauc man kāpas ar galvu pa kājām metas lidostas uzraugs uz mājām iedzen pāli uzcel telti nodzīvo tur līdz izaug bārda beard numbers dod roku metamies lejā saslaukas ganīt metamies alum metamies saiknei metamies siekalās meklēt jauno darību es biju izdzimis no pelagejas no medūzas austrumiem austerēm meklēt mūsdienas ir kā meklēt ēst mēs nesam sejas ar oku nospiedumiem pļauka kā karaliska ģimnāzija manas acis ecē nedod ēst nes vēl kilometru tad met zemē kauguros ieraktas naksnīgas mīnas modelē manas sāpes klepo uz rūtīm met lustru pret seju pret krūtīm pret liedagu pret zoofilu pret parkinsonu. es lidoju ar gaiju uz krūtīm manas ecēšas ir nenorimstošas es biju nodarīts tik daudzas pārestības mūs visus savā laikā sita krustā mēs gaujardā mīlējām senlietas un sausas rupjas pikas manas iegansta baravikas nedod man pievemt tik daudzās un strupās. nododu jums mākleri ar biezpiengalvu rokā dodieties pie māklera birojā maketēt sauli mākoni drumslas uz galda un cirvis pārcērt cirvis nomierina nododiet šo gaujas sastatni mūsdienām ārā no rokām, lai tas bija visu varens lai tas visiem izpatika, bet no galvas iegarenās kājas stājas meklēt gribošs varošs sirgstošs nomodā esošs nemierā klīstošs dosimies roku rokā uz āliņģi medīt meža briežu savvaļas garklāvu eglīti meklēt uz priedes mazos rožu pumpurus pudurā ēst sālītu lasi medībās iziet ar gariem cirvjiem un nedoties mājās aplinkus bet pa taisno rudzus nāsīs un klejot pēc pieciem ķīmiskās formulas gadiem uz mēness | ||
|
|
| Sunday, May 4th, 2008 |
|
||
| ganocri main kampf divas dienas nedzērušas trešo dienu dzied nāves ēnā zili zaļi plāni ledi slidinās gar ribēm mazas riepas kaklā caurule uz riepām meklē gumijas cilvēkus meklē sastatņus meklē suņus ar riepām tālu aizbraucis ļaudis nepiemin mūs ne ar vārdu ne diegu galotnē neieceļ, bet tikai nomelno masas ar gaismas paviljonu un dienas zagli, kas ar to bija domāts mutu vāveres metas uz putām sastapties ar mūsu mutēm mēs lomus nedodam prom tik viegli mēs kailas gumijas masieres dodam laimes atraitnes un gobzina kunga melnos uzvalkus dienas atlikušajā daļā labi iesildamies un gozējam saulē vederu rituļus mazos semušku dārzniekus drāzniekus sasējējus muskulatūras meža sanitārus mazos lineāros druvas kungus un dienas zagļu stervozās mušu pīles ar gaismas paviljonu meklējam dienas atlikušo daļu meža pīles mūs nesaprot, bet tas izslidinās caur pirkstiem kā panaceja un placebo daudz mūs neapvieno, bet guļam jau mēs arī kā divi deviņi dakšiņu sariņi meklē pavārtē meklē uz galda durklis iesities sānos meklē mūsu vāzes kur padzerties asini noliet ielīst zem vestes un kutināt razbainiekus kā durkļu vāveres metas uz paša lielākā iesācēja tā es ieminējos jūsu svētībai, ka nevar vien tik dikti saposties šajā ielenkumā un es biju sabijies no mūsdienu vairākiem iespēju kulminējošiem dodiet roku es palīdzēšu ūsās sastapties ar brūklenājiem un dienas ierakstītā sasprēgājuma vaina nebija iedarbināma tik lielās palaga strēmelēs lai ar gaismas kultivatoru nepiedziedātu mūsu māmiņas ar gaismas barokļiem un stumjamiem ratiem mūsdienas palika tik nepieradinātas, ka ar straumēnu ar gaismas lavierētāju un dienas palaižamo situētāju es biju nobendējis garklāvu eglīti un nevaru sastapties ar jūsu varavīksnes ezeriem vienos vārtos tas viss tiek nospēlēts kā petardes mūs izārda no ierastās likstas tā es biju ar visiem iepazinies no vieniem vakarā līdz trijiem dienā | ||
|
|
| Saturday, May 3rd, 2008 |
|
||
| nesareišu gulēt tādās sūnās pakam daunis labi nosapelna pengu naudā samaksā un dod uz kukuli uz āru tik ārā ātri iesildas ar čebureku rekur nāca redzi gāja neredzamas pēdas sāļas statujas laukā iznāci iedod pieci dodamies iekšā skeletus biedēt bedrē iekšā sauja ārā kokle rokā kārkls māgā dodamies ļaunumu perēt maigas rokas atglauž pieri dodamies iekšā lauras perēt nevaram atrast skatamies tv metam dodam ļaujam rodam meklējam meteņos iekarenas meža bārkstis redzam sejas neredzam nāsis dodamies mežā raustīt drātis meklējam dodam rodam atrodam meklējam raujam smejam un kunkstam dodamies mežā ļaudis uz barankas sasēžam laivā ar kokiem virs galvas meklējam strutas uz avota malas izsēdies kapracis drosmīgs līdz acīm meklē mazas mušmires atdodies pavisam brīvs ritējums meklē manas piepampušās kājas rekur manas rokas stīvas izgludini brilles nedodu jums ne pušplēsta graša dodiet man pie sevis pagulēt pielikt piena paku pierei priekšā lai tā neredz zzk veikala iekšas kur tusnī un gruzī un ministrē ad reklāmu not bad seventy faif nebina nadježda uzpeldēj druva nemet kārklu latvietim pakavā atved man mazas tērvetes alus pakas dodamies reizē atjoņo ātrāk iebēdz mežā paskaties kāds datums | ||
|
|
| Wednesday, April 30th, 2008 |
|
||
| es ar visiem spēkiem centos izplesties un parauties augstāk par parašūta galvu un tad nāca jūtūbes cilvēks, piedāvājot man važas un ikdienas pelmeņus pelagejas tantes trulajā mīklā un pārlējumā un kauna laipas mestas uz atvadām meta man pakaļ aumaļas ar iedegušu purna vāli nodeva melnas iegarenas lentas kas matos iesietas sitās pret plebejiem un neļāva elpot kā īstam vācietim pienākas, bet krītošās govis sadragāja vienīgos patvārus un benzīna dzinējus grudakus stumakus visus kurus tas varēja iesaistīt arī kuskusa tirgoņus un ar joni atņemamus sveicienus es gribēju izlaimes kārtā sabarot visas tantes ar piķi un zībārtu bet nevarēju dabūt pa kaklu ar diviem spieķiem vienlaicīgi kā atejas gaismās skatuve izskatās skaistāk un uz apgulšanās vingrinājumu visi met ar pirkstu pret grīdu ak tu dālder atlec kā tev mācīja baleta skolā tu bulets nolāpītais sudraba dimanta ola izdēj man bagātu druvu kur iegulties un kur degunu mutē bāzt ar visiem saules pinumiem un golgātiem kā nepiederošiem mošeju ierindniekiem padibenēm mazajām kājnieku mīnu māsiņām āvējām un noāvējām ar nagu vīli izliec acu zīles kontūras un laiž uz pribambasu iestiklot roku logus rūtis medaljonus un katrā pagastā tikai pa vienai nullei, atsevišķi rakstāma vienādības zīme un zīmogs pats par sevi kā suverēns lielums ir mūsu mīļākais plīsis un lācītis brēkulītis iesit pa muti vai tu aizvērsies vienreiz ar savu truša mūli un brango dūšu, ka tev pietiek kauns te ierasties. | ||
|
|
| Monday, March 24th, 2008 |
|
||
|
taisies, tiec, glaudi galvu spalvu ar izkapti lauki mednis klanies klauniem kaudzi dūru lauz uz sevi sauli ar kaplī gurgst niedres laivas klepo alvu mednis saka paldies logos dārg unugnskurs ar paulu ledeni middle mart māl murd liegani slavē sala t un mierā laižas skalde nepiedodami balta laimes k iespundēts limbs lai dod padzert lauku p un dienas paredzamā daļa zumm kā klabur č ar ledeni uz apsēja iesēdās mušmire klana galva durvju virtene kauliem iebarota rē..ga galvenā daļa aptiekāra municipalitāte klibo klejo atrod auru nepiedodami baltu laivu mednieks klausa zivi dod pa galvu ar zilu zelta balvu kodaļu makaronu bereti spageretti mulsuma grauds tik tievs un īslaicīgs laiks izbeidz dēvēt mantu saktu lakāda mednieka burka uz plaušas klep klep snūpij klaun dramatiska kapeika skaldne no mārrutka kliedz uz s lai raida balli 10 kā klumpaču 10 kā bauda ar kerasīna slazdiem |
||
|
|
| Thursday, March 20th, 2008 |
|
||
| gronsvalde bukino mata galas melnas karklas siksnas bikt nab dun nim sk tk m v d d n kv t b lai m.. l _______.. | ||
|
|
| Sunday, March 2nd, 2008 |
|
||
| atvērās portāls profits my frend. dievs uz ežas metiskulāts gauja soma deglis metastāze gobiņa davai nelaid vaļā kokus melnus zivis saldas uz apakšas nedod dievs uz metamā kauliņa davai tagad dodas rokas nejau koki ļaujas mežam bode uz manas gubileja domas spartaks briedis nešļava bieds nelūgts mitrs domas kaujas suns bieds uz mani neviļus skatās sniegs dod ļaunumu uz sviesta maksā maku maksts maizi maksā rags naudas baraviks nodoms ielaid strostu aukgšā un nelaid vaļā stiegrus un domas bravūras nelietderīgums nodod stauju nedod meža krauju mūžam ienestus domas graudus melnos bukvus ienesa stiebri meža straujos ierakumos nedod man tagad dusmas uz visiem ienestiem zāles dodas melnos ierakumos melnos storstos melni karaostas melni durkļi nedod strauju sniegu ļauj bravūra strauji melniem stiegriem melni stabiņi nedod melnas sliekas un dusmas iekarenas es biju strutas meli stiegri dusmas dumpis ielenkums bailes stiebri stingri stulbi savvaļas ierakumi ienes manas iekšas staba galā un daiļavas mestas sinepes snaiperes daiļavas neklātīne | ||
|
|
| Tuesday, February 12th, 2008 |
|
||
| viens ir dīvāni kas ēd cilvēkus iesūc burtiski viņu tur iedrūp, bet ko dara cilvēks viens atstāts dārzā kas sākas uz es dodu tev baibas tanti un tu raudi pakaļ visiem kaķiem es labi saprotu tavas ainas un dodas tas rokās ar nepieradināšanos un dodas ar tautas birsti klaigas galā manas iesnas dala to visu tik nepierasti, ka dodas tas laukstrādnieka pūliņš un pagurst nokrist no melniem stādiem ļaujiet vine tādam saprast maans iesnas un dodas laukos visiem iespējamiem ceļiem, kas ar tautas maskulīno dabu manas iesnas bija sadakterējis un tagad es biju uzbūries nodevības klaigāšanas skolas maketos un dodas ar tautas skolas pakaisi uz dao nometni dodas lauvas ar kausli un sasitu pauri un dodas ar neliaimi piebiedrots kaligas un klaigas dosd bija reiz tādas sekcijs kas ar tautuas balsi kala manas mazas bises galvas un dodas laivas neenkurotos kaigalu birojos un dodas nelielas aivnavas bija nomestas un godam sastaptas ar kaulu zāķi bija sasistas nepieviļ vēl klunkuri un dod man bises ar estuvi bija sastapts un tagad gaudo un nemūžuam nebija sastapts tas aukstais karš' kas bija ar tautas frontes barikādi un dodas nelaimes guvernantes biroja kājslauķi barot biroja klaigas un dienas naudas barikādes es biju visu sstāstu izkūlis ar rungu un brikrāta nabas saites bizoni un dienas ievilktās bises bija nomirušas un dainas klaigas tagad saules birojā skalda manas iekaisušās biroja skaldnes un biroja nedienas bija uz visiem vienas lai tas viss atminas un nekad nebūtu tik daudzas iesnas barankas klajumos sastaptas un tagad es to visu nevaru iezombēt tadjos kalustrados kas ar tautas biroju bija sametušās un darīja to tik sirdīgi ka ar kaujas namībuju darīju to tik tālu kā nebija darīts ar kaismīgu biroja nedienu zagli, kurš ar pieturēšanos bija nodalīts no maziem bārniem sastapties un darīt to ar barikādes sinonīmu un darīt ar kaligrāfiju un klaigām biroja medicīnas biroja zaignes dalītājā un dunkātā jā un tagad dalas manas iesnas un dara to visu tik lielos kaligrāfos un klaigās ka ar tautas fortes nebijušo nodomu es biju izdalīts uz pusēm un gaismīgi laižu lavīnas pāri galvai un tad atkal ieks''a un pēdīgos iegurņu birokrātos biju atakl atausis un darīju to tik tālos mežu garaiņos, ka ar trubadūru nebija tam saistības lielas bet tikai es gaidīju kad tas atvilks manas elpas kulivera nabas saites un darīja to ar kaismīgu zelta auru un dālderi medinieka desās bija auszas un bija izbijis neliels kalambūrs un tundra | ||
|
|