zemapzinnas modulis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, July 26th, 2006
| Time |
Event |
| 9:17p |
Ideja par piedāvājumu Vaintorgam
Stulbais stulbais Vaintorgs. Nakti nācās pārlaist pie lidostas pieturā zem soliņa, lai neizlaistu stulbeņa kustības. Vaintorgs ir neparedzams, bet pa visu šo laiku man nāca sapratne, ka kaut kādā veidā jāvienojas ar V., jāieinteresē viņš, lai viņš nāktu uz sarunu. Kaut ko piesolīt, iekārdināt, iedot pa muti. Skatos jau nākamās dienas vakars, bet tas idiņš tikai sēž. Nez ko par mani liecina nicinoši izteikumi par galveno varoni. Es pats parādījos tikai tāpēc, lai spilgtāk attēlotu V., bet tagad jau esmu savās negācijās pārtapis par galveno stāsta nelieti. Lietas ir jāmaina un jāparāda, ka tieši V. ir visa ļaunuma iemiesojums. Mans plāns sastāv no tā, ka es mēģināšu iztēloties, kas Vaintorgam varētu būt tuvs sirdiju un piedāvāšu to viņam. Es zinu, ka man bija visa nakts, lai izdomātu un nestostītos te tagad, bet tā nu ir sanācis, ka esmu dzīvs diena zaglis un lūdzu papildlaiku, kurā apēdīšu divas siermaizes un izdzeršu jasmīnu tēju. Ir visas iespējas, ka es kaut ko būšu izdomājis jau pusratā, tad automātiski un aktīvi došu par sevi zināt, bet tikmēr atstāsim V. vēl uz brīdi sēdēt autobusa pieturā un cerēsim, ka viņam izsalkums neliks izdarīt kaut ko neprātīgu. | | 10:43p |
Stāstītājs un Vaintorgs beidzot rod saskaņu
Lai labāk saprastu stāsta konstitūciju, paskaidrošu dažas detaļas. Vaintorgs iespējams ir augstprātīgs, bet viņš noteikti nepadodas provokācijām. Viņš savā augstajā tornī galvā sēž un neliekas zinis par maniem zemiskajiem izgājieniem, bet pietiks runāt par mani, šis stāsts ir par Vaintorgu un tikai manas egocentriskās darbības rezultātā mēs neesam izkustējušies no vietas, kur stāsts sākās. Tāpēc es tagad vērsīšos pie V. un piedāvāšu viņam kaut ko interesējošu un pārstāšu sevi uzskatīt par augstākstāvošāku un pārāku.
- labdien Vaintorga kungs, gribētu jums atvainoties par savu uzvedību un izteikt apņemšanos laboties.
- ...
- jūs klusējat, bet es pieņemu, ka sākat man piedot. es ļoti labi saprotu, ka to nav viegli izdarīt..pareizāk sakot, tas nebūtu jums grūti, bet jūs tomēr gribat saņemt kādu krediblāku tuvošanās paskaidrojumu. es tagad saņemšos spēkiem un mēģināšu parādīt sevi no labākās puses, jo saprotu, ka nekur tālāk mēs šajā stāstā netiksim, ja es turpināšu izturēties šādā nievājošā veidā. atvainojiet, es mazliet jūs pametīšu Vaintroga kungs, lai savāktos gara spēkiem un saprastu, ko darīt tālāk.
kamēr stāstītājs iegrimis pārdomās par savu likteni un dzīves nastu drūmā koncentrētībā atganījās nostāk no Vaintorga, tas atgriezies sevī pārņem vadības grožus.
Tā, tik tālu esmu nonācis un visas sliktās lietas no manis kā veca pape nolobījušās. Anglija, lai nu būtu. Jāiet izdarīt kaut kas sen dvēseles tumšākajos stūros glabāts. Kāda izsmalcināta slepkavība vai izvarošana. Kaut kas ainis stindzinošs. Tomēr Vaintorgu kaut kas attur no šādiem pārsteidzīgiem izgājieniem. Viņš apmēram zin, ka viņu pilnīgi iespējams lasa tagad personas, kas informāciju par izgājieniem varētu vērst pret viņu. Runa pat neiet par tiesībsargājošām iestādēm vai Korupcijas un apkarošanas biroju. Vaintorgs apstājās uz ietves pilnīgi nepiemērotā vietā tā, ka nav pilnīgi nekāda izskaidrojumu viņa stāvēšanai. Viņš pat nepacentās uztaisīt domīgu seju vai izskatīties piederīgs situācijai. Viņš vienkārši glupi stāvēja tikai sev saprotamā kontekstuālā kompozīcijā. Vaintorgs brīdi iedomājās par stāstītāju, kurš bija atdalījies un grima pārdomās, kas bija sāpīgi skatāmas. V. piegāja pie stāstītāja un uzlika viņam roku uz pleca. Stāstītājs brīdi pacēla acis uz V., bet neko daudz atvieglotāks viņš neizskatījās. Stāstītājs vērās zemē, bet V. bija ar viņu gan domās, gan uz vietas. Vaintorgs sāka mēģināt iztēloties, kas stāstītāju moka, lai varētu pateikt pareizos vārdus un viņi varētu kāpt autobusā un braukt līdz noteiktai pieturai. Nosaukumus neviens nekad neatceras, bet kredibilitātei tie noderētu, V. un stāstītājs jau sarunājās domās. Varētu to visu sameklēt internetā pie labas gribas, bet šajā stāsta stadijā tam nav nozīmes. Piebildei tikai der tas, ka pietura... aha, autobusa brauciens nebija tik svarīgs, cik tas bija vilciena... un nu jau abi varoņi sēž autobusā un brauc uz staciju, no kuras tad ar vilcienu nokļūs ciemā, par kuru runa gāja pāris rindiņas augstāk. Šis ciems raksturojas ar to, ka ir pavisam mazs, mazāks nekā tas, no kura Vaintorgs bija cēlies, bet divi ferrari, maserati un porše veikali deva savu artavu. Turklāt runāja, ka apkaimē esot Eltona Džona pils un kāda prinča rezidence. Lai kā būtu mūsu varoņi jau atrodas vilciena stacijā un nejautājiet par detaļām, uzreiz redzams, ka viņi ir panākuši kādu nebūt saskaņu un pacieš viens otru tīri labi. Pareizāk sakot, katrs izbauda savu domu lidojumu, otram netraucē un domās apspriež sarežģītākos likteņa scenārijus. | | 11:35p |
S. un V. pārlaiž nakti stacijā
Pēkšņi Vaintorgs ierunājās
- žēl tomēr, ka mēs aizbraucām no lidostas, tur būtu varējuši tik daudz ko izdarīt, bet tagad priekšā tikai nezināmais, nav skaidrības, vai tur gribēsies darīt to, ko būtu gribējies lidostā.
- tā tas ir, parasti vēlāk tikai attopies. Ar mums parasti tā notiek. Starp citu, vai mēs vienmēr esam bijuši kopā vai tikai tagad iepazināmies?
- es negribu par to tagad runāt. Ko mēs būtu varējuši lidostā darīt?
- mēs varējām pārbaudīt visu zemes paklāju un atrastos žukus nodot specializētā veikalā, iegūstot līdzekļus būt laimīgiem. Mēs būtu varējuši mīlēt visu, kas ir vertikāls. Elektrības stabus, kādi tie ir dzimtenē, visa veida stabus ar novērošanas kamerām. Mēs būtu varējuši iemīlēt pat lidostas ēku. Iedomājies, visas tās antenas un viss mums. Man makā nav sevišķi daudz naudas, bet tu savējo ātri iztērēsi. Algu tev maksās divreiz mēnesī un par finansēm nebūs jāuztraucas, bet lidostā palika tas burvīgais karsta asfalta segums, kam cigarešu izdedži pieskaras tik maigi. Viss tas sakaltušais mitrums un darva, kas veido melnus pleķus. Auto riepu gumija un indieši. Paliksim domās vēl brīdi lidostā. Nekāpsim vēl vilcienā, lai arī tas mēdz kavēt braucot uz Londonu.
- mani jau atkal atrāva uz staciju, bet man patika, kā iztēloji mūsu iespējas lidostā. Tas sasildīja sirdi. Pagulēsim tepat uz soliņa, man gribas nakti pārlaist sliežu tuvumā. |
|