Tuesday, July 25th, 2006

Time	Event
9:12p	Vaintorga Anglijas drāžamais gabals Vaintorgs slinki sēdēja Hītrovas lidostas autobusu pieturā un negribīgi saiņoja lidmašīnā izsniegto maizīti. Vaintorgam bija alus pohas un negulēta nakts. Apkārt bija ļoti daudz indiešu, tas Vaintorgu pārsteidza uzreiz neprasot un nesagatavojot. Sēdēja tā Vaintorgs un nemaz nestaidzās doties uz savu nākamo darba vietu. Viņš apmēram nojauta kas sagaida un tāpēc tīksminājās par sevis apzināšanos, kas ļāva viņam nicīgi skatīties uz apkārt notiekošo ar zemdomu, ka pajāt visu. Viss būs labinieks un viss ierullēs. Vaintorgs savā personas oreolā vienkāršības pēc nespēja ielaist neveiksmi. Šie neizbēgamie panākumi bezambīciju pasaulskatījumā izskatījās tīri labi. Nekas nav jāatrod, nekas nav jāpazaudē. Pajāt visu. Vaintorgam bija labi kamēr viņš nekustējās. Lidmašīnai nolaižoties, V. bija pieredzējis nepatīkamus mirkļus nelabas dūšas sēkļos un bija priecīgs tikt nosacīti svaigā gaisā. Svelme bija nežēlīga, bet nežēlību V. nenodarbināja, jo uzskatīja to par mudaku īpašību. Autobusa pietura nebija viegli atrodama. To bija jūra un katrai nummurs un numuri meta līkumus un īstā atradās protams aiz stūra. Es sēdēju un skatījos Vaintorgam acīs. Gribējās viņam pajautā, vecais, tu taču esi pilnīgs lohs, būtu lieliski kaut kā nesāpīgi nomirt, lai man tevi nebūtu jāatcerās. Bet Vaintorgs bija pizdata ieciklējies uz visām iespējamām huiņām. Viņam nevajadzēja neko pīpēt, neko rīt vai smērēt, viņam gļuki rādījās uz pasūtījumu. Tik likvīdi, ka vairs nenesa pārsteigumu, tāpēc Vaintorgs arī nekur nesteidzās. Es pienācu pie tā pajolīša un mēģināju izdibināt, kāpēc viņu sauc Vaintorgs, bet es zināju atbildi un viņš mani izlikās mani nemanām. Bija viņam arī kaut kāda sulas paciņa lidmašīnā sakasīta un tā nu viņš ieturēja dienas pilno maltīti. Saule rullēja jau pilnā jaudā un es iedomājos kā stulbais Vaintorgs novēloti dosies pēc sociālās apdrošināšanas kartes arābu ciematā un kā sēdēs kondicionētā uzgaidāmajā telpā un spaidīs resnas nēģerietes milzīgos pupus. Bļa, pilnīgā dirsā, Vaintorgam nekur negribējās braukt, bet nevis tā parasti negribējās, viņš zināja, ka zināmā mirklī piecelsies, ievilks savu čemodānu un mugursomu ar videokameru autobusā, samaksās šoferim, kas pa ceļam līdz V. vajadzīgajai pieturai sabrauks divus neuzraudzītus bērnus un sešus suņus bez uzpurņiem. Bet kamēr visa pasaule domāja par Vaintorga likteni, viņš ar minimālu labsajūtu štopēja iekšā maizi, izvairoties no aizdomīgiem gaļas pavarotiem. Liktenis nebija izspēlējis stulbu joku vai kā savādāk izņirgājies. Nevienam neienāca ņirgāties par Vaintorgu, jo katram viņš bija ar mieru iešaut bietē savu mazo, klaviatūrai lieliski piemēroto sažņaugto sauju. Paņem koka gabalu, noplāti to, sakod zobus un bļauj kaujas saukli, nopērc zāģi, nēsā vienmēr līdzi beisbola vāli un cimdu, lai ķertu krītošas zvaigznes. Kā ta Vaintorgs taisījās kļūt par rakstnieku, lai gan pats to vēl nebija īsti definējis. Nahuja tev jākļūst par rakstnieku, bija gatava kliegt katra no ēšanas brīvā mute, bet V. vienkārši lika mīksto uz katru. Jaunas valsts pirmautbraucējs ar perifēro prātu apskāva landšaftu, bet nepieķērās nekam. Vaintorgs bija uz universālā nahuj sūtīšanas ceļa. (Comment on this)
10:10p	Vaintorgs joprojām pieturā Es jau mazliet izbesījies, ka Vaintorgs sēž pieturā divdesmit minūtes un pat nav nočekojis autobusa sarakstu, no kā es secinu, ka viņš ir pilnīgs trulenis, bet tur neko nevar padarīt, jo esmu viņam norīkots par aģentu, bet viņš mani neņem ne acu galā. Pienāku pie Vaintorga un delikāti apjautājos, vai viņš vēl nav nobriedis skatīties, kas darāms, lai kustētos tālāk. Pametu aizdomu, ka varētu tā nosēdēt līdz vakaram un tad pa tumsu jau nu gan būtu neprāts kaut kur kulties. Vaintorgs pa tam lāgam, mani pilnīgi ignorējot, apēdis savu maizi, slauka drupačas un sit baložus. Vienmēr acu kaktus nenolaiž no savām somām, kas pilnas vērtīgu mantu, drēbes un lādētāja pārveidotāju ieskaitot. Apsēžos nostāk, lai spētu laikus reaģēt uz iespējamu agresiju un esmu gatavs samierināties, ka būs jāpagarlaikojas šajā benāru piemētātajā asfalta skrejceļā. Tipa ceļu taisa arī no plastiliīna, Vaintorgs nīgri izgrūž. Tu pats ar sevi sarunājies, mēģinu jokot, bet viņš neliekas dzirdējis. Iestumju vienu perfokarti viņam māgā, kas ieskanē bildes no netālas nāktnes, kad V. mērojis ceļu kājām līdz tuvākajam ciematam ar bibliotēku un tātad internetu un tātad cibu, sēžu un skatās sevi pretējās ēstuves stiklā. Vaintorgs pavīpsnā par tādu pielīšanas mēģinājumu un nu esam strupceļā par to, kā tālāk būt. Kā izturēties, lai nenogarlaikotos un nesāktu sist kādu orientālistu vai lidostas darbinieku vai taksometra šoferi vai vienalga kādu idiņu, kas trāpīsies pa ceļam. Es domās paglauda V. suni, lai nomierinātu situāciju, bet tas lohs ir pilnīgi ārpus rāmjiem, viņam var stāstīt un skaidrot, bet tādu lohu vēl neesmu redzējis. Tik ļoti ieciklējies cilvēks. Ne velti viņu sauca par formu uz basketbola laukuma. Kā dabū bumbu tā neko neredzot tik mizo pāri un.. tāds cirvis. Bet davai došu vārdu arī lunim. Vaintorgs vispār nav no runīgajiem, jo ir pilnīgs analfabēts un atsakās lasīt viņam dāvinātās grāmatas par runas un valodas pētījumiem, kas viņam ļautu pārvarēt iespējamos šķēršļus un barjeras, kas neļauj varonim kļūst populāram, atbalstītam un surogātam. Nav viegli sadzīvot ar māksliniekiem. Tagad jau mazliet tuvojamies pie jēgas, jo kamēr nebūsim tikuši līdz kaut necik jēdzīgam konsensusam nekur neviens nebrauks. Ja kāds izkustēsies no vietas, tas ķers lodi bietē, noasiņos un neviens viņam nepalīdzēs, tikai paspārdīs kā vecu suņa miesu, kā maisu bez aizsieta gala, kā kastrētu kuci. Bāc, Vainorgs sēž galīgi saskābsi, jācer kāds stulbenis viņa smedzenēs nebūs iesūtījis bildes par to, kas viņu vēl sagaida. Pie šādas iespējas nedrīkst pierast, jo tā sola tikai mega nepatikšanas un tas nekas no tā vispār nav vajadzīgs, jo mūsu kolektīvs Vaintorgam ir sagatavojis baigo ablomu, pilnīgi asociāla kraha sekas un visādus mistrojumus dzīves ceļa jaukšanai. Atstāsim Vaintorgu vēl uz brīdi ļausim viņam nogatavoties kā marinētam gurķim burkā uz balkona, kuru tūlīt sāks apspīdēt intensīva saule. (Comment on this)

<< Previous Day

2006/07/25 [Calendar]

Next Day >>