| 10:34a |
šorīt saņēmu sūtījumu - nelielu dokumentu mapi. satura rādītāju kāds piesmaidījis pilnu. starp 3. un 4. lpp. paslēpies saules dūriens. pašķirstīju, pakašķējos par lappaspušu apzīmēšanā izmantoto šriftu un pagulēju mazliet. vakardienas saldējums vēl nav apēsts, ar savu izkusušo miesu atbaida baložus no Krišjāņa pieminekļa, labi vismaz neappļūtīs manus pozicionālos priekšstatus par Eiropas norietu. |
| 1:46p |
vārtrūmē mētājas margrietiņa, maza rūsa, margrietiņa, saķep stādos Marģerts Zariņš, apputekšņo burkāna lakstu. maizes cepējs Rūdis Vilnis Zariņš Kariņš Mednis Briedis. vulkanizēta pašiznīcība. attopies pie slēgtas upes. maiņpunktā deg uguns, ieiesim, sildīt mētru tēju. ja nav naudas, dodies uz metro un atpogā man kādu garāmskrejošu smārdu.
kad Londonā iznāk no alejas, tad betona sēta ap parlamenta ēku smird pēc urīna.
ja norok savas ieceres, tad izaug varbūt džungļi, kas skrien sev sejā ar paceltiem svārkiem.
man piedzima dēls ar piecām rokām un kas par to, ka man darbā teica - tu esi atlaists. vilcienā braucu sakņupis un domāju kā nomaksāt parādu ko ņēmu ar cerību kļūt liels kungs, bet bērni vecumā līdz 4 gadiem man uzbruka, kad gāju caur tuneli uz krasmalu no Okupācijas muzeja un piespļāva man pilnas kurpes. gandrīz noslīku, bet mani izglāba tas, ka viņi sāka mani sist ar mušu sitamajām pletnēm. un kāda nevīžīga sitiena mūžīgajās gaidās, izlavījos pa vienu no caurumiņiem plastmasas plakātā un beidzu vaidēt līdz ar pavasara apnicīgajiem sienāžu čigāniem, kas raujas atklāt peldēšanas sezonu. |