zemapzinnas modulis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, January 21st, 2004
| Time |
Event |
| 12:58a |
izdarīt dienas rutīnu un pazust miglu vālos. pazust prom pavisam. it kā sevi neatcerēties, tikai tīksmināties par labsajūtu saritinoties gultā, zem segas, prom pavisam. visas dziesmas atgādina par to kas tiek slēpts, noklusēts, neievērots. vijoļu stīgu spalgie švīksti pār rāmu ūdens virsmu.
pieskaitīt.
daļu sava dzimuma.
pielikt krūzei atpalicību.
nolauzt raga lietu.
lietderība liedagā.
piezīmju nozīmība.
pieteikties sekcijai.
man vajag likt acīties.
pielietojot tirgus modeli.
nelikt priecāties.
laikus palikt stāvoklī.
x
monologa diskusija.
spogulim likt trūkties.
neilgi pirms Grieta ceļ paniku.
ķepu.
nekādu barjeru.
vienīgi saldkaisla triepiena pēdas.
maiznieka rakstvedis.
piespiediet savus bērnus.
pie krūtīm raud liedags.
nelieciet sev aizmirsties.
lūdzu paņemiet šo vīšķi.
palieciet pa nakti manā liedaga mājā.
nenonieciniet savas spējas.
skriet pret gaismu.
vienlaidus miežagrauds.
piecukurots nelietis.
varbūt nelaiķis.
vienmēr mirt.
uz katra soļa.
steigties paveikt.
lai nomirtu vēlāk.
vienrocis zaglis.
neliec vilties.
saviem tēviem liec.
villaini zem galvas.
pacieties, noliec un mūc.
maigi saliekot rokas krāsns iekuram.
paliec brīdi sēžot.
kur ugunskurs, tur sniegs.
paliec pie krusta un saki ardievas.
man ir pieci kreklu pavedieni.
saki savai sievai lai liek pašūt dūnas.
braukšu jūrā dzēst grēku.
man ir pilieni un divas tējkarotes.
papliķē pa liedagu.
smiltis gaida arī tur.
pietiek krāmēt malku grēdā.
saimnieka roku darbs.
neizliecies par beigtu.
neignorē manu dzīvi.
es esmu katastrofa.
man ir atombumba. | | 1:12a |
es sēdēju ar krustnagliņām.
pie omas ciemā.
mūsu starpā saskarmes tīksme.
pielinu jūra, starp sviestmaizēm.
cukurs tējkarotē.
mazliet pelējuši palagi.
mitra rītausma.
piebiedroties lakata bārsktīm.
piedod om, ka biju ciets.
ka graizīju tavu redīsu lakstus.
bet bija karš un.
nelikās svarīgi piesaukt to kungu.
piedod om, ka nebija laika.
saukt palīgā vāciešus.
patiesībā nav jābīstās.
par to raksta žurnālos.
kā karot nedrīkst iet.
drīkst vienīgi aizstāvēties.
pret krietnu daļu netaisnības.
bet om, vai nav dīvaini.
ka nekā nav no tā kas bijis.
vai var ticēt zooloģiskā dārza direktoram, ka viss tagad ir labi, bet slikti bija tikai kādreiz un ka vairs neviens nekāro to ko kāroja šodien, ka visi ir sapratuši pagātnes kļūdas un ir labojušies un ka visām omēm tagad klāsies labi. arī tām kuras pārcietušas kara šausmas un tās kuras tika mocītas. tām tagad izmaksās kompensāciju un ierādīs siltu dzīvokli un maksās pensiju.
tikai gribēju bilst ka.
turli sāpīgi būtu mirt.
apzinoties ka nekas nav protams.
dīvaina sakritība, ka atcerēties drātis.
ir tik pat ikdienišķi kā aizmirst nopirkt pienu.
reizi pa reizei pie cilvēkiem nāk dieva dēls.
un svētī šo zemi.
ar savu miesu.
un tad atkal pazūd.
atstājot vietu spekulācijām.
par tirgus ekonomikas.
nepilnībām.
un ražu.
kādu var iegūt izmantojot zemi.
lai audzētu bietes.
atsakoties.
audzēt rudzus. | | 1:22a |
un tad tie visi pārējie.
kuri ir kaut kur tur ārā.
kuri ikdienā iet uz darbu.
un dažreiz atrod laiku.
lai paskatītos apkārt.
un tad nekas cits netiek ieraudzīts.
kā tas kas ir darbā un galda.
un reizi pa reizei tiek ieraudzīts.
arī tas kas ir darbā uz blakus.
galda.
un ka rīt būs svētki kuros i jācīnās.
par savu eksistenci.
vēl sūrāk nekā ikdienā.
un ka gadās dienas kad ir jāskrien.
ātrāk nekā parasti un ka.
rītos ir ātri jāskujās un.
sirdij sitoties jāskrien paspēt uz.
darbu lai.
patērētu cerības kuras uz mums ir.
likuši vecāki.
un draugi.
un būtnes no citas pasaules.
un visi tie kuriem mēs pieķeramies piedurknē lai vieglāk varētu pārvietoties telpā, kas ir mūsu galvā un tad tie kuri grib savu daļu azaida un notiek iekšējā cīņa par kuras iznākumi ir vainojami tikai tie visi iesaistītie paši un tad nāk atkal pavasaris un tad atkal ir silti un kaut kā viss aizmirstās un tad jau atkal ir jauks laiks un var kādreiz nozagt kādu stundu savam darba devējam un aizlaist uz jūru un baudīt dzīvi un skatīties tālēs uz kuģiem un iztēloties ka tos redz tādus kādi tie palika tur bērnībā un vēl strīpains vienlaidus peldkostīms vīriešiem, tiesa gan bez svaru bumbām, bet tas netraucē priecāties un sapņot par visu skaisto.
vai Pikaso bija abonoments uz to plūsmu no kuras var smelties iedvesmu un tad tos pigmentus kaut kur piezemēt šajā laika-telpas ēterī un glaimot savām zvaigznēm un sapņot par to visu pašu pieminēto. |
|