bez attaisnojumiem

16. Jūnijs 2008

11:46

ojā. mūsu attiecības nekad nav bijušas lieliskas vai kaut ciešamas un tagad es saprotu kāpēc. jo viņa ego ir lielāks kā mana spēja pielāgoties tam.
jau vairākas reizes esmu kāpusi uz tā grābekļa un ikreiz, kad dabūnu pa pieri, strostēju sevi, - kāpēc es uzticos. nu kāpēc. kaut kāds dabas instinkts, ka bez papa nevar? nezinu.
6d Tu piedzēries un pateici man lietas. lietas, ko bērns no sava papa dzirdēt negrib. no otras puses arī saprotu Tevi, - mani Tu audzinājis neesi, nezini, kas man visdiktāk garšo, kā turu krūzīti rokās, kad no rīta brokastoju. Tu pat nezinātu kādas ir manas mīļākās puķes, ja vien tās arī nebūtu Tavējās. Tu nerūpējies, neiepriecini mani un neesi nekāds atbalsts. vispār. un es cenšos. gadus 15 es cenšos būt meita, kuru Tu būtu gribējis. bet Tu negribēji.
Powered by Sviesta Ciba