00:24uzzinot, ka varēšu studēt, man tikai jānodod gp, - es jau jūtu to smakšanu, kas allaž piemetas, kad runa ir par kursadarbu. fizisku smakšanu. |
bez attaisnojumiem
24. Maijs 2008
01:27nevaru iemigt.smoku nost. telpas apkārt par daudz. arī gaismas. sakārtoju istabu un liekas, ka tā simtreiz tukšāka kā pirmstam. man nekas nekait. man nekas nesāp. jo dienas, jo vairāk esmu gaisā. smaidu, smejos, jokojos. esmu es. jo neprotu mānīties, esmu tieša. varbūt pārak. ei! ja kādam esmu ko pa tiešu pateikusi, neklusējiet. parunājamies. ņu. jā un ir tās reizes, kad nesaku neko. kad klusēdama pagriežos un aizeju. nasta par smagu. tā nasta, kas uz maniem pleciem paliks, kad pateikšu. es runāju daudz. nē, tiešām. bet tiem cilvēkiem, kuriem man vajadzētu ko pateikt, es nevaru. jā, un tāpēc es to rakstu te. ar domu, ka pāries un man vairs par to nebūs jādomā. paskatoties no malas uz sevi, esmu izlutināts skuķis, kurš nezina, ko grib, kurš ierāvies sevī, saspaidots un sarkanie mati visu to noslēpj. nu jā, tie ir mana oga. mana vislielākā oga. un iespējams, ka slēpjos, ne tikai aiz tiem. nu un, ka slēpjos? nu un? uztraukties vajadzētu, ja pārāk ilgi slēpjos, bet neviens nemeklē.. lai vai kā, es atkal atrodu savus cilvēkus, kas mani bagātina un dod man to īpašo sajūtu. un ar to es tagad dzīvoju. tā mana rezerve. runājot par rezervēm, baterijas ir puspilnas. uzpildu. palādējas ... uzpildu. pagaidām viss nostrādā. visātrāk tās uzlādē gaisā būšana. tas, man domāt, ka uzlādē ne tikai mani,. arī tos, kas blakus. jo tas līp. un vispār man neguļas, jo man iesnas, nevis tāpēc, ka baigās domas pa galvu šaustās. ja. |
Powered by Sviesta Ciba