"zaļais ķēms taču nevarēja vienkārši pazust un pamest viņu vienu šai neiespējamā telpā."


kas var būt skumjāk par spēli "atvadas no bērnības"?

nu ir dimbā, pati atkal visu piedomāju klāt. piedod, ka tik atklāti uzbāžos, bet man tā patīk šobrīd :) [viens ezis] + joprojām man vajag to tramvaju ar to sniegu + iekšā sajūta, ka kaut kas notiks šovakar

palikām trijatā.. te diezgan auksti, vējš pūs uz kreiso sānu un nedaudz sāp mugura, nerunājot par kakla locīšanas sāpēm. [visu paciešam]
nav jau tā ka slikti, vienkārši neesmu savā istabā, savā dzīvoklī.. savā vietā (tā laikam ir pareizi).

jā, es noilgojos.
ko tur liegties? - nav vērts..

šovakar atkal būs te (neklabā) jāiegriežas, brīvprātīgi piespiedu kārtā. whatever.

jauns murgs gatavs, lasiet draugi..

ho ho ho

В её глазах сила небес В её плеере не умер Кобейн Её ладонь зажата в кулак В кулаке телефонный звонок В её доме вечный бардак В её комнате на стенах битлы Его номер как код от замка В трубке застыли слова Есть ещё здесь Хоть кто-то кроме меня Есть ещё здесь Хоть кто-то [..] un neļauj man sašļūkt

jeee jee banka eto kruto! jeee jeee

Lithium


What Nirvana song are you?
brought to you by Quizilla

35 Mass, 37 Electronegativity, 41 Metal, and 10 Radioactivity - that's me, silicon

"что может быть лучше

priekšnojauta
tikko iedomājos un re, ieslēdz radio, bez 48 minūtēm divpadsmitos. Nerakstās, nekad arī nerakstījās"

kaut kad

"starp lapām es esmu šajā grāmatā un tas, ko es jūtu ir pēcvārdā"

baltais balodis ir atlidojis uz manas palodzes šodien divas reizes, ko lai tas nozīmētu? :)

ok, ir sajūta, ka vakar vakarā bija ziema, sniegs sniga, un no rīta, mostoties, varētu redzēt mazo kupenu uz palodzes, un tad iet uz skolu, pa čarkstošo sniegu, kad apkārt viss vēl balts un pūkaini neizstaigāts.

starp citu es atcerējos kā bija tikties katru dienu ar personīgo dievu (viņš šo iesauku noteikti neatceras), šobrīd, satiekot, nav par ko runāt, acīs arī skatīties nevaru - kauns laikam. toreiz bija dīvaini. un iespējams ka mana kļūda bija atbilde - nezinu.

dziesma arī atbilst - vai spēšu pacelt .. garīgi [?]

nu ja, un atkal man viņi to saka, it kā es pati nezinātu, it kā ne es ar to dzīvoju..

DA APNIKĀT JAU!!!!!!!

toļko čto Ti buģeš ģelatj, jesļi ja ostanusj zdesj?

Advertising : There's one free hole in my soul for rent. You can find my number in a phone book, if you are interested in this offer. Price by agreement.

oo.. atradu savus depresiņus (tā man labpatīkas viņus saukt)

piemērs vienam depresiņam: (šis man likās reperisks, hahahah, dēļ teikumiem par ielu)

ledains autobusa logs
piespļaudīts asfalts
izspļautas vientuļās kožlenes
sen nevienam nevajadzīgs bērns
ielas idille...

ielas realitāte -
vai asaras?
nē, drīzāk pārmetums_______
__________________ - nopūta



khehe.. ja pareizi atceros, šis radās braucot uz skolu (optimistiski, nē?) īstenībā, tas viss ir ļoti smieklīgi, skatoties no šobrīdējās es pozīcijas.

uz vienas citas lapiņas atradu šādu tekstu - narkotiku apkarošanas birojs ārstējis ezīti, jo ir aizdomas, ka viņš durās :)) labs..

uz tās pašas lapiņas ir arī Mārtiņa dzejolis.. un arī daži nemakulīgi risināti piemēri algebrā, par kuriem dabūts pelnīts 5.

lūk.. tad vēl es atradu vienu lapiņu ar šādu tekstu: "Harmoniju romantiskajā var sasniegt, jūtām rodot saskaņu ar prātu. Jūtas rada vēlmi pacelties pāri apkārtējai īstenībai, kurā valda savu laiku nodzīvojuši paraugi un pieņēmumi, taču ļoti bieži tas nav iespējams; šīs dvēseles protests, atduroties pret īstenību, rada smagu, par traģisku vientulības izjūtu." šo es savulaik norakstīju no literatūras grāmatas, heh, iepatīkās, redz

starp citu, tagad pie datora sēžu brillēs, jo nopirkām jaunu galdu un monitors stāv tāļu :) [par to mazais priecīņš]

rokām apkārt aplipušas dilles, gurķu sulā mercētas, sīpolu smaržas smaržinātas

 

tas ka šo tekstu izlasīs retais vai arī neviens nebūt neuztrauc

" bebriic muuzhiigajaa onlainaa :) "
[by mozzom]

savādi, bet brīžiem tas tā arī ir.

"mati rudens vējā plīvo
mati tādā veidā dzīvo
mati atceras kad sirmo
savu plīvošanu pirmo"

uh..