ok, ir sajūta, ka vakar vakarā bija ziema, sniegs sniga, un no rīta, mostoties, varētu redzēt mazo kupenu uz palodzes, un tad iet uz skolu, pa čarkstošo sniegu, kad apkārt viss vēl balts un pūkaini neizstaigāts.

starp citu es atcerējos kā bija tikties katru dienu ar personīgo dievu (viņš šo iesauku noteikti neatceras), šobrīd, satiekot, nav par ko runāt, acīs arī skatīties nevaru - kauns laikam. toreiz bija dīvaini. un iespējams ka mana kļūda bija atbilde - nezinu.

dziesma arī atbilst - vai spēšu pacelt .. garīgi [?]