Tumšo rītu politinformācija's Journal

Valdības vēlmi rīkot konkursu uz amatu ES Auditoru tiesā var apsveikt. Amatam jāizvēlas īpaši kvalificēts profesionālis, kura neatkarībai jābūt neapšaubāmai. Vienīgi valsts kontrolieris Raits Černajs nesaprot, kāpēc vajag konkursu, ja var sūtīt vislabāko Latvijas pārstāvi, kāds viņa vadītās Valsts kontroles padomes ieskatā ir viņš pats. Konkursa sekas būšot briesmīgas. Valdība nonākšot interešu konfliktā ar VK. Būšot apdraudēta VK neatkarība. "Tas ir drauds demokrātijai Latvijas valstī," brīdina Černajs.

Cita lieta, ja Černajs nebūtu demokrātiski atzinis sevi par labāko kandidātu. Tad "mēs izsludinātu konkursu un nodibinātu komisiju". To droši vien vadītu pats, bet konkursa noteikumos ierakstītu, ka pretendentam jābūt ražena auguma, lai var braukt "prestižā" auto, kurā galva nesitas pret griestiem; jābūt ierīkojušam savā kantorī nelegālu kosmētisko un manikīra kabinetu, lai var izskatīties prestiži; pieprasījušam no budžeta pusmiljonu latu, lai to kantori pārceltu uz "prestižu ēku"; un pieprasījušam sodīt Delfu lasītāju, kurš nodēvējis viņu par "politikāņu kabatas vaukšķi". Černajs tad varētu uzvarēt. Jo Auditoru tiesai bez viņa nebūtu prestiža. Būtu apdraudēta tās neatkarība. Tas būtu drauds demokrātijai visās Eiropas valstīs.

(c) Aivars Ozoliņš & Diena

Tātad ne mani vienu šis biedrītis tracina.
Sākot ar, iespējams, absolūto kompetences trūkumu, turpinot ar pašam sava karoga izgudrošanu un pieprasīšanu un nobeidzot ar, iespējams, padevīgo lūrēšanu BSA un Birkava, iespējams, lielajās žaunās.