| 9:14p |
note to self
nelaist negulējušu bērnu svešā vietā autopilotā kkur braukt ar velo, ja pati eju kājām.
Šodien tas beidzās ar to, ka bērns ieskrējās līdz gandrīz Juglas kanālasm (no Berģiem). Mums vajadzēja Brīvdabas muzeju. Problēma tā, ka es tiem tempiem netiku līdzi un biju pie pagrieziena uz Brīvdabas muzeju, kamēr mans bērns 400m tālāk un ij nedomāja stāties. Plus vēl pa kalnu uz leju diezgan labā šusē gāja.
Izmisumā mēģināju balsot mašīnas (ar domu, apstāties aizbraukt priekšā un tā noķert, jo kājām - es TIK ātri nevaru paskriet, lai viņu līdz Juglai noķertu. Ar tur tālāk jau viņa varēja aizbraukt sazinkur.).
Beigu beigās pamanīju sievieti uz velo, palūdzu, lai lūdzama brauc ātri un aptur tur kkur tālu priekšā braucošu tādu pavisam mazu bērnu, es skriešu pakaļ un kkad līdz turienei aizskriešu..
Ilgi skrēju, ilgi viņa gaidīja, bet nu, ja mērķis nepārvietojas ar lielāku ātrumu kā es pati, noķert ir vieglāk.
Paldies viņai.
Ja pati būtu ar velo, tad jau tak mēs būtu blakus, bet šitā kājām - tas nav nopietni :(
Uz jautājumu, kur viņa brauca šitā svešā vietā, un kāpēc neskatījās, kur es esmu, un, ka es vispār tur pat redzamības attālumā vairs neesmu, meita atbildēja, ka meklēja kastaņkoku.. |