| 8:08a |
A man vkr 1o reizi!!!
Izdevās pielikt pašai to gāzes uzpildes štruntu mašīnai. Iebraucām Staķikā, jo tur bija salīdzinoši lēti :O Plus atlaide vēl. Čakarējos, čakarējos, nospiedu personāla izsaukšanas pogu (3x), čakarējos, čakarējos, aizgāju uz kasi pajautāt, kas par bumbām, ka neviens nenāk, ieraudzīju padsmit cilvēku rindu, pie kases man pateica, ka tgd neviens nenāks, čakarējos, čakarējos, aizsūtīju mammu izstāvēt rindu, čakarējos, čakarējos, un izdevās :D Tieši pēc tam, protams, piebrauca cits auto blakus pildīties, tur šoferim noteikti varētu prasīt līdzēt, ja būtu bijis viņš agrāk. :D Kad atnāca mamma, aizsūtīju viņu vēlreiz stāvēt rindu, lai var samaksāt, jo man poga jātur. Tad čakarējos ar noņemšanu (šo gan iepriekš mācēju), te nu beigās palīdzēja tas pats piebraukušais šoferis. Tad aizskrēju samaksāt un nu rindas vairs vispār nekādas nebija! :D Vai nav cūcība?!
Bet nu aizvedu senčus vismaz vienā virzienā. Mamma apbrīnojamā kārtā sēdēja blakus un neko neteica pat tad, kad drusku neredzamā līkumā drusku pa labi dzinu pāris autiņus.. Bet vispār braucu mierīgi - uz gāzi tas pasākums nav neko daudz jaudīgs, bet nu vismaz 9,6eur sapildīju (ķip pilnu balonu), bet nobraukti bija jau ~220km. :) |
| 6:19p |
bļe - parāva uz sentimentu https://www.youtube.com/watch?v=qNKf8jsOok4Kaut kāds brīdis (īss) bija tāds, tāds kur jutos laimīga, drošībā ar sajūtu, ka viss ir (UN BŪS) labi. Bļe! Kaut kad. Kaut kad pirms sāku te atkal rakstīt. Ilūzija. Un stulbums, ka pat pēc >12 gadiem ar izjukušām "attiecībām", lauztu sirdi, asarām un puņķiem es vienalga TIK viegli atkal iekrītu (iekritu?). Alus būs izgājis. Mīšos ar sīku uz Lucavsalu. Vai tepat uz laukumiņu. Redzēs, kad tiksim līdz Promenādei. |