poga - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
poga

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

May. 12th, 2005|05:24 pm

poga
Neprātīga nakts pagājušā. Melnais Milzīgais vientulības vīrietis sažņaudza un turēja tā līdz pirmajiem gaiļiem. Ja nelasīju, grozījos, līdz visi palagi segas viss bija tik stingri savijies, ka vairs nevarēju pakustēt.Ja nebaidījos, ēdu, skraidīju pa istabu, plika salstoša, izsalkusi kā vilks. No rīta mani pamodināja neiejūtīgs klauvējiens pie durvīm, ātri uzrāvu kleitu, atveru durvis un tur stāv pieci zili vīrieši, kas kaut ko franciski diezgan uzstājīgi man skaidro. Bija tāda sajūta, ka atnākuši man pakaļ, jo kāpēc gan citādi jānāk tādam baram?- vienīgi ja es spirinātos pretim. Viens no viņiem vienkārši pamāja man, lai ateju no durvīm, man uznāca ārprāta bailes, sirds dauzījās, visa istaba liecināja par pagājušās nakts histēriju. Un tagad viņi te nāk, es vēl aizpampušām acīm, gultas siltumā ietīta, tuvredzīga, nepaguvu steigā atrast brilles. Un tā arī es īsti neredzēju, ko vīrs darīja, katrā ziņā rokās viņam bija kaut kāds instruments, kas pa gabalu izlikās un spīdēja, kā ķirurga skalpelis. U tad nu šis zilais pleķis- vīrs pastiepās pirkstgalos un pie katrām durvīm ar burvju mājienu novicināja savu instrumentu, varbūt pret raganām, nodomāju.
Un tad viņš vienkārši aizgāja, pats aiztaisot durvis. Es viņu nepavadīju.
Un nezinu kāpēc, nākošais, ko drudžaini metos darīt- glābt aizsprostējušo izlietni. Un no turienes, atskrūvējot dažādas blīves, izvilku milzīgu daudzumu garu oranžu matu.
Link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: