|
Mar. 11th, 2004|10:07 am |
|
Labdien, es vēl vienmēr esmu Pogas māte, un es mīlu savu meitu. Es esmu dzīva, jo mātes nemirst, pirms nav pienācis laiks. Bet skuka vakar nomira. Es viņu apraku un uzbēru virsū daudz zemes un akmeņu. Varbūt tā ir klīniskā nāve. Tad viņa izkārpīsies, jo ir stipra. Dzīvosim, redzēsim. |
|