| |
[May. 28th, 2005|12:31 pm] |
|
Ļoti jocīgi, lasu Griškovecu un brīnos cik daudz lietu var nepatikt, pat nevis ka nepatikt, bet ka par to padomā, ka nepatīk. Man viss patīk. Tāpēc varbūt arī es sevi nejūtu, nejūtu kā Katrīnu N., un tieši tāpēc man patika būt veģetārietei pusgadu, jo es varēju teikt, jā, gaļu es neēdu. Un nav man nekādu bērnības traumu, jo viss man patika, varbūt pat kaut kas nepatika, bet es to pieņēmu kā pašsaprotamu, Redz citiem patīk. Milzīgā tolerance pret citiem, iejūtība un sapratne un interese. Pat ja kāds guļ gultā ar mani es mēģīnu neelpot, negrozīties, vienkārši nebūt, sastingt ieņemtajā pozā un nelikt manīt par sevi. |
|
|