mana mazā smadzeņpoda lielā atvilktne

Renātam nav
nedz grāmatas
ko aizmest
nedz granātas
bet ir vēlēšanās
iznīcināt
tūkstoš un vienas
nakts pasakas

aizlaidies
uz vāczemi
Reinis sēž
pie Reinas
ar aliņu
nevienas dienas
bez domām
par viņu
neizdodas izdzēst
atmiņu
kaut sit ar akmeni

Francisks
un Franciska
smaida
bet Smaida
no viņiem
iet projām
negrib
justies kā liekā
taisīs eņģeļus
sniegā

Dorisa ar
papirosu
Dorisa ar
dihlofosu
Dorisa ar
kalvadosu
mēģina
pieveikt
savu bosu

nekas vairs nespēj
iepriecināt Dorisu
nekas pat negaršo
šodien sāks lietot
propolisu
un nogalinās
ananāsu

mūžā vienam biju laura, vika vai kas vēl. tas bija sen, bet biju (nē, ne tik ļoti).
un pēc tam gribēju būt tikai vienīgā vai viena (neviena).
kā laura - neciešu paralēlās beibes esību.
šad tad ir tukši, bet slikti nav vienai.
sunīšus un kaķīšus neviena vārdā vai uzvārdā nesaucu.
par nodevēju arī nevienu ne.
nav nodevēju, katra sirdsbalss aizsauc turp, kur aiziet/ir.

Vārīšu olas. Labrīt, mentāli trauslie!

vai mani toreiz nodeva? jā
izsāpēja

grr

kas tur bija
ar Tatjanu
Olgu un Žeņu
nevienu vairs
neinteresē
zināms ka
Anna Kareņina
nebija iesaistīta
bet eļļa uz sliedēm
vienalga izlija