mana mazā smadzeņpoda lielā atvilktne

uzcepu olas

Lidija aizgāja uz
ēstuvi "Lido"
kuņģi mierināt
ne jau libido
ēdīs sautējumu
saldajā saldējumu
viņai vienalga
kādas zvaigznes
klāj debesjumu

Lidas bērnības sapnis
baltas daiļslidotāju
slidas
ar zobiņiem priekšā
kas palīdzētu
šķelt
apledojošās sirds
ledu

to
māti
vairāk
uztrauc
kā uz Marsa
aug tomāti
nekā viņas
pašas
mati

Felicita grib laimi
un nevis mazu kā dzejā
bet lielu
kā zilonis zoodārzā
tik lielu lai visu laiku ir jāsmej
un jāspēlē "kasdārzā"
tas zilonis būtu tik liels
ka būtu jau izlauzies brīvībā

Fēlikss pazaudējis
visu iespējamo un
neiespējamo durvju atslēgas
viņš pats tāpat atslēgsies
pēc pāris dienām atjēgsies
ka guļ sniegā un viņam salst
līdz pat kreisajam atslēgas kaulam

mūsu Raitis iemetis
mazliet streipuļo
aizbraucis uz Helsinkiem
tur par viņu smej
raitis taču nozīmē –
esmi skaidrā prātā

Robertu tracina
balss ziņas
nevajadzīgas saziņas
ar kaimiņiem
par sadzīves jautājumiem
ēkas remontiem
tad jau labāk runāt ar robotiem
par mākslīgajām asarām
plāksteriem un slimību vēsturi

Roberta
stāv pie molberta
dienu un nakti
zeltā un sudrabā
cenšoties uzgleznot
plūmi

Raits smaids
mīlestības
terabaits
beigās
nodevība naids
Raits smaids
mīlestības
kilobaits

norija sāpi
norija krupi
rūgtumu norija
adatu norija
pat mēli norija
beigās nospļāvās
un aprija grāmatu
Ārijs

Ārijs no laimes
aizrijās
kaimiņi izsauca "ātros"
no laimes
vairs nepamodās

Aira
ceriņzaraina
bezcerīgi
visus ar
ziedošām bruņām
atvaira

Harijam aiz muguras
vairākas laulības
neveiksmīgas
viņam vislabāk
būt vienam
nav vajadzīgs nevienam
varbūt Dievam

par labajiem darbiem
Ārim
izrakstīs soda kvīti
pašvaldības policisti
un visi citi
kam viņš palīdzējis
ar naudu
un aukstu roku
uz pieres

traki ar trakajiem

Reinholdam zaļa sega
ar lauvām ziloņiem
žirafēm
pats savā Āfrikā
sildās un dīdās
nevar aizmigt un negrib
jo sapņi vienalga nepiepildās
un visas vēlēšanās "on hold"

Renātam nav
nedz grāmatas
ko aizmest
nedz granātas
bet ir vēlēšanās
iznīcināt
tūkstoš un vienas
nakts pasakas

aizlaidies
uz vāczemi
Reinis sēž
pie Reinas
ar aliņu
nevienas dienas
bez domām
par viņu
neizdodas izdzēst
atmiņu
kaut sit ar akmeni

Francisks
un Franciska
smaida
bet Smaida
no viņiem
iet projām
negrib
justies kā liekā
taisīs eņģeļus
sniegā

Dorisa ar
papirosu
Dorisa ar
dihlofosu
Dorisa ar
kalvadosu
mēģina
pieveikt
savu bosu

nekas vairs nespēj
iepriecināt Dorisu
nekas pat negaršo
šodien sāks lietot
propolisu
un nogalinās
ananāsu

mūžā vienam biju laura, vika vai kas vēl. tas bija sen, bet biju (nē, ne tik ļoti).
un pēc tam gribēju būt tikai vienīgā vai viena (neviena).
kā laura - neciešu paralēlās beibes esību.
šad tad ir tukši, bet slikti nav vienai.
sunīšus un kaķīšus neviena vārdā vai uzvārdā nesaucu.
par nodevēju arī nevienu ne.
nav nodevēju, katra sirdsbalss aizsauc turp, kur aiziet/ir.

Vārīšu olas. Labrīt, mentāli trauslie!

vai mani toreiz nodeva? jā
izsāpēja