|
|
|
Februāris 8., 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pocins | 22:19 - Skolas domrakstiņš. Nosaukums: Labs, mīļš vārds, kā dārga pērle.
Labs, mīļš vārds, kā dārga pērle.
Katra cilvēka uztverē mīļš, labs vārds ir kaut kas cits, bet tajā pašā laikā viens un tas pats. Galvenais jau ir tas pasniegšanas veids, kā mēs šo vārdus pasakām, kādā intonācijā, žestos vai mīmikā. Vārdi ir kā pērles, kuras mēs glabājam savā sirdī un lolojam, rūpējamies par tām, lai tās vienmēr būtu skaistas un citiem patiktu, bet galvenais, lai prieks būtu katram pašam. Katrs vārds, ko pasakām, tas maina citu cilvēku domas par mums. Ikkatra zilbe, ko mēs spējam pateikt un pasakām ir ļoti nozīmīga, jebkurā situācijā, kaut arī tā neliekas, pēc ilgāka laika posma, mēs saprotam cik tā bijusi nozīmīga individuālās situācijās. Bet tie vārdi, ko mēs pasakām ir ļoti nozīmīgāki, bet tās frāzes, pērles, ko mēs katrs nodomājam ir vēl svarīgākas.
Dzīvē, mēs reti kam pasākam tos īstos vārdus, jo ir jāskrien, jādara visādas lietas, ik dienā mēs katrs esam ļoti aizņemti ar visādām darīšanām, ka pat neatliek laika saviem mīļajiem un tuvajiem, kur nu vēl kam citam. Mēs nepaspējam pateikt to, cik daudz viņu mums nozīmē, cik daudz ir devuši un dod, par ko mēs viņus mīlam un cienām. Šī dzīves lielā skraidīšana neļauj mums sajust cits citu, iedziļināties mīļo, tuvo cilvēku problēmās, pateikt mīļus labus vārdus, kas dienu padara daudz gaišāku. Nepieciešamību, pēc novērtējuma, mīlestības, sajūtām, sevis sajušanas un kur nu vēl citu sajušanas. Katram ir vajadzīgs mīļš vārds, ar ko dienu varam padarīt gaišāku, šajos drūmajos laikos, ne viss ir tik melns kā to mālē. Skrienot pa dzīvi, mēs nepaspējam izdzīvot šo dienu, izjust mirkli, izbaudīt to, kas varbūt citiem nav dots. Jo pieņemam par pašsaprotamu, ka rītdiena pienāks un tai sekos pārējas septiņas nedēļas dienas.
Pērle, lai tā rastos un izaugtu ir nepieciešams ļoti ilgs laika periods, tā izaug, plaukst un ir ļoti nozīmīga, vērtīga. Pērle – jūras dārgums, tāpat kā mīļi vārdi uz cilvēka sirdi. Sabiedrībā pērles mēs uzskatām par ļoti dārgiem Jūras dārgumiem. Kuri izceļ cilvēku un liek tam parādīties savādākā gaismā! Bieži cilvēki pērles izmanto kā jūtu apliecinājumu, sevis apliecināšanu – dāvinot kādam tās, iegādājoties un nēsājot. Jo mēs spējam novērtēt cik ļoti liela vērtība ir tām mūsu uzskatos un redzējumā. Pērles, tāpat kā mīļi vārdi ir novērtēti, tikai mēs tos novērtējam, tad kad dzirdam no citiem, bet ne tad kad mēs tos izsakām. Ļoti svarīgi ir šie mīļie vārdi, jo cilvēks saprot, ka viņu novērtē, mīl un ciena, bet mūsdienās cilvēki to nenovērtē. Īsti neapzinās šo vārdu vērtību, to, ka tie ir daudz dārgāki par zeltu un svarīgāki.
Cilvēka dzīvē ir viena ļoti vērtīga lieta, ko mēs paši īsti neapzināmies – mīļš vārds. Mīļš vārds, ko mēs varētu izteikt ik minūti, ik dienu, ik brīdi, kuru mēs dzīvojam. Vārdiņš, kurš nav taustāms, svaros sverams, nopērkams veikalā vai vienkārši atrodams kaut kur istabas nostūrī. Šo labo vārdu ietekme uz cilvēku ir neatgriezeniska, tā ir neaprakstāma, neaizvietojam un nepieciešama. Cik daudz šādu mirkļu, kad man pasaka kāds mīļu vārdu, uzslavu, šīs darbības, mani personiski, ceļ spārnos, sniedz enerģiju visai dienai. Pēc šādiem vārdiem es varētu izglābt puspasauli ar smaidu, jo tas rodas pats no sevis un neizsakāmi lielu pozitīvismu, kas piepilda ikdienu.
Bet ļoti bieži ir tā, ka mēs nodomājam cik tas ir labi, bet ļoti reti to pasakām apkārtējiem cilvēkiem. Vispār jau mēs latvieši, esam ļoti skaudīgi, intraverti un nemīlam izrādīt emocijas īpaši labvēlīgās arī tādās situācijās, kuras pats par sevi saprotams iederētos kāds patiesi uzmundrinošs vārds. Vairāk ieraugam skabargu cita acī, bet paši savā baļķi neredzam. Bieži mēs nepasakām, bet tikai nodomājam, kādu uzmundrinošu un jauku domu vairāk sakām negatīvās lietas. Šobrīd ir ļoti nepieciešams šajos laikos redzēt un dzirdēt daudz vairāk pozitīvisma un labus, mīļus, sirsnīgus vārdus. Mums katram ir jābūt dāsnākam, bet ne tikai priekš sevis, bet arī priekš citiem, jāsaka daudz vairāk mīļu, sirsnīgu vārdu. Būsim dāsni, ne tikai pērkot pērles veikalā, bet labāk sniedzam to, ko nevar nopirkt, sirds siltumu un mīļumu. Katram ir jārada tā sava pozitīva un jaukā pasaulīte ap sevi, tad arī dienas un naktis kļūs gaišākas. Kaut arī tas ļoti banāli skan, „Dots devējam atdodas!” Dzīvojam un dzirdam tā, lai mēs varam smaidīt daudz vairāk un biežāk.
Runā, ka viens vārds varot nogalināt un ir tik vienkārši neapdomīgi, vai apzināti kādā dusmu un emociju uzplūdā pateikt ko tādu, kas var sagandēt visu dzīvi kādam cilvēkam, vai tā patiešām līdz kaulam aizvainot. Bet tā īstā māksla un īstā pērle ir spēja pateikt kaut ko labu un uzlabot kāda cilvēka dienu ar ko iespējams tiek glābta visa viņa dzīve. Viens labs vārds var aizvietot kaudzi naudas tas var iedvesmo, liek noticēt, pamodināt kādu snaudošu talantu – labs vārds var izmainīt un padarīt labāku pasauli ne tikai kāda indivīda pasaulīti, bet caur šo indivīdu arī visu pārējo pasauli. Un sanāk, ka viens likts vārds var nogalināt pasauli un viens vārds var padarīt labāku pasauli. Un jo mēs vairāk nesam labo, jo labāki paši kļūstam. Un katru dienu, ik sekundi mums tiek dota izvēle vai nogalināt kādu pasauli, vai sējot labo radīt to gaišāku un spēcīgāku un pašam justies laimīgākam šajā paša atklātajā jaukajā pasaulē.
|
Reply
|
|