|
Septembris 3., 2009
21:01 Šodien no rīta pamostoties cerēju,ka varēšu vilkt šortiņus - Nooot. - Lietiņš salija.. Bet neko darīt, cerēju,ka dienas pozitīvisms izsprauksies kaut kad vēlāk, bet šodiena bija šodienā un to nemainīs neviens.. [so sad.] Okey, lai cik garlaicīgi tas nebūtu - skolā bija jautri.. un arī tie APC draugi kurus šodien satiku tie bija fantastiski.. Bet sapratu,ka tā īsti nav mana vieta, kur paslēpties,jo zem saules ir daudz vietas.. Bet ne man.. Nū neko darīt. Mīļajam zaķītim [-] problemčiki ar vesēlību. Tāc gruzons. Vienkārši nezinu,kur likties.. Fāaking šit.. Es dusmojos uz Sevi, bet tāpat es neko tur nevaru padarīt.. Un neesmu vainīga ;( Fāk. Kāpēc tieši mūsu Familiāram ir tā jaizcieš dažādi fakingi pārbaudījumi.. Tāpat es zinu, ka mīlu viņus ļoti un viņi būs man vismīļākie un vienīgie (heart)
Bet... Tagad,kas pozitīvāks, nummurs nopirkts un varēsim sēdēt un rakstīt - Waf, Gaf pa naktīm.. [RūloD.]
Es negribu aizmirst par tiem,kas man likuši mīlēt, bet ko darīt,ja viņi aizmirst mani.... [?] Saprotu to,ka vienmēr kaut kur ir kāds vainīgais - šoreiz ES.
[Jo mīlēt nevar par daudz, bet kad Tu mīli par daudz... Tad ... Tu mīli.]
|
|
|
|
Sviesta Ciba |