|
Novembris 21., 2009
in_margo | 11:57 Ne tev vienai šķiet, ka nav tā kā agrāk. Un es jau ilgi nejūtos piederīga. Jau ilgi, bet savus zvērus ne par ko negribas pazaudēt. Tikai - vai ir pareizi pieķerties kāda dvēselei tik cieši, cieši un nelaist vaļā pat tad, ja, šķiet, tā slīd ārā no pirkstiem? Es nezinu patiesi.
Es vairs nespēju nevienu žēlot, jo cik gan nožēlojami - jāžēlo sevi, platu smaidu seja, jo - viss taču ir kārtībā.
Vienmēr jāatceras par visiem, bet kurš gan atcerēsies par mani?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |